Tad nu mēs varam doties ceļā II daļa ( 2 lpp)

II

 

Laivu brauciens skolotājam lika uzdot daudzus jautājumus – kā var būt gadalaiki, ja vienmēr spīd divas saules? Kādā attiecībā ir šīs saules uz Valsti?

Gide teica, ka to varēs izlasīt zinātnes muzejā vēstniecības ēkā.

 

Skolotāju vēl vairāk interesēja, kā var sazināties ar citiem. Atbilde bija – vienkārša, tā kā visa saziņa bija telepātiska, izmantojot ēteri, būtnes muti izmantoja tikai ēšanai. Gidus speciāli apmācīja jau no bērnības, lai radinātu spēju sazināties ar citu civilizāciju pārstāvjiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamajā rītā skolotājs piecēlās ap 4.00, lai dotos uz skolu.

 

Pirmā nodarbība katru rītu bija sejas nomazgāšana ūdenī, un pēc tam meditācija ētera uzlabošanai.

 

Meditācija notika 15 minūtes. Pēc tam 45 minūtes bija izstaipīšanās, lai ēteris labāk plūstu visā ķermenī.

 

Skolotājs uzzināja, ka būtņu mazulīši šādi sāk dienu katru rītu darba dienu ciklā. Ap 6.15 visi paēd brokastis un ķeras pie tām mācībām, kuras prasa vislielāko intelekta atdevi.  Parasti tā bija kosmisko likumu uzbūve un loģika, kā arī materializācijas pamati.

 

Pēc tam ir 10 minūšu izkustēšanās pauze, tad atkal mācības. Pavisam  katru darba dienu notiek sešas mācību stundas.

 

Starp tām ir 3 ēdienreizes.

 

Pirms uzņemšanas klasē bērnus testē, lai tiem būtu līdzīgas intereses, un katrā klasē nonāk viena tipa bērni. Tāpēc tie vieglāk sadraudzējas un veido attiecības dzīves garumā.

 

Dažreiz bērnu intereses strauji mainās, tāpēc programmas ietvaros reizi ceturksnī varēja pāriet uz citu paralēlklasi.

 

Bērniem svarīgākais mācībās ir prieks un interese. Tikai klātesot šīm emocijām ir iespējama mācīšanās.

 

Skolotāju patīkami pārsteidza tas, ka bērni ļoti sadarbojās savā starpā – viņi dabiski uztver to, kas raisa frustrāciju citos bērnus un izskaidro, lai tā pazustu. Bērni ar lektoriem ir vienā līmenī, kur daudz dimensiju domāšana ar piemēriem paplašina mācību laikā katra apziņu, piemeklējot tādu pieeju, kas katram atbilstoša.

 

Vēl svarīgs moments skolas ikdienā bija baseins, kurā peldējās katru nedēļu vairākas reizes papildus citām sporta nodarbībām.  Kustēšanās biežums starp mācību stundām bija biežs – dažādu vingrojumu kompleksi, jogas, šķēršļu joslas. No ķīmijas viedokļa bērni varēja ļoti dažādos veidos nodarbināt visas atmiņas (kustību, taustes, redzes), lai atcerētos.

 

Skolotājs bērniem jautāja, vai viņi zina, kas būs pēc skolas beigšanas. Tie teica, ka nē. Jo viss mainās. Visu laiku ir kaut kas jauns. Jauna atcerēšanās.

 

 

Pēc skolas apskatīšanas gide viņu aizveda uz jūru. Tā bija liela un mierīga. Vai tad viļņi vienmēr tik mazi?  Jā.  Mēness vietā ir iekšējais jūras plūdums. Tāpēc nav bēguma un paisuma.