autobusā; slīdot
dungo tantiņa savā nodabā, autobusā pie netīra loga..trīs ķipari, kājas nesniedz līdz zemei, uz mūziku vedot, kavējot..cik tas pulkstens,6 min, tas nav tik traki, nav iestādīts un pati, nemākot..kā princis, tikai viņam saldums pavisam cits, bet pēdējo reiz izvēlējos ābeļdārzu, skābs tāds..pilns autobuss ar rūķīšiem un sašutušām zobu fejām, slidojam, no vienas pieturas uz nākamo..viņš sešas reizes licis, tomēr nenolicis..vai tu zini, kas..,kāds kaut ko prasīja, tikai kurš un kad..
un melnumi aiz nagiem..tā čaumala ir mākslīga, plastmasas..tantiņa paklūp, viņai nav naga..
tunelī noslīcis, lietus režģis.. bet tu nezutraucies, man pašai slīd..varam padejot, rokas nost, ar kājām viss kārtībā..un visi dara tā, appikojam plakātus un lecam pār peļķēm..
šitā būs īstā..sarunas ar bankomātu..
nu tad es eju iekšā, ko tur no ielas..viens, viens, tu saliec to saitu..aizmiglojas acis violetiem pirkstu galiņiem..
lietus gaismas pilī..
ak, manu karalien..