Nu labi, Tu mani pieķēri, bet ir taču izgudrots tik daudz aizbildinājumu un atrunu, viltus runu un norunu, izmisuma runu, tukšuma runu, runu ar sevi un sevī, runu ar Tevi, bet ne Tevī, virtuozu runu un neveiklu runu, klibu runu un veltu runu, klusu runu un skaļu runu, maizes runu, bēdu runu, prieka runu, parunu, pat sarunu, dažreiz. Klusumu arī izgudroja, tikai nespēja atstāt to tukšu. Piepildīja ar runām. Savādāk kauns par tik daudz vējā izkaisītiem vārdiem.