Trakākais brīžos, kad kaut ko ļoti vajag izdarīt un laika palicis pavisam maz, bet negribas, ai, kā negribas, ir tas, ka ilgojos, lai mani pažēlo, pie tam, lai pažēlo tas vienīgais, lai tā cieši, cieši apkampj un saka, ka es varu; bet es sēdu te viena pati un truli blenžu monitorā, un nespēju domāt domas, ko vajadzētu domāt, un, un, un