es pazīstu, bet es arī līdz galam nesaprotu atšķirību starp narcisu un vienkārši egoistu, vai cilvēku, kurš vispirms rūpējas pats par savām interesēm, vai sevi ļoti mīl, vai sargā savu telpu, jo man nav tādas vēlmes vispār. ja es ļautos impulsam to saukt par cietsirdību - jo es to jūtu kā cietsirdību pret sevi - tad sanāktu norakstīt lielāko daļu draugu, radu un vienkārši garāmgājēju. tāpēc man ir vieglāk uzskatīt, ka sapista esmu es, mācīties tīri statistiski aprēķināt, kuros brīžos man ir jārūpējas par savām interesēm, lai nesanāktu asimetriskas attiecības, pazīt un pieņemt egoismu. un tad arī citreiz var redzēt, kā šie cietsirdīgie egoisti, kāda ir lielākā daļa sabiedrības, dažreiz pret atlasītiem cilvēkiem un pašu izvēlētā brīdī izpilda dāsnuma un nesavtības aktus.