|
|
Wednesday, February 21st, 2007
| |
07:41
|
tagad gaišs ir jau ap 7-iem rītā.
šodien jāiet izskaidroties uz administratīvo komisiju par bojāto pasi.
Diaz mani smīdina.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 20th, 2007
| |
07:28
|
kad esmu visiem uz pasaules sastāstījusi, cik man labs kaķis, kā viņa ļauj man gulēt, cik patīkami klusa ir no rītiem, viss divas dienas ir pavisam otrādi.
kāds grebj aiz loga naktī nobirušo sniegu un es redzu sava rīta murga murrājošo fizionomiju. viņa savu posta darbu pastrādājusi un var mierīgi gulēt. bet es cenšos saplānot dienu ar pāris diendusas stundām, lai kaut kā normāli noeksistētu.
un tad man vakarvakarā, uz īsu brīdi, atkal piemetās tā doma - un tā ir dzīve? tas ir viss? nekā vairāk nebūs?
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, February 8th, 2007
| |
10:16 - aplamība
|
|
uzvedos pavisam nepamatoti, saukājot savu kaķenīti par runcīti tas tiek izteikts bērna balstiņā ar 'l'-'luncītis'. viņa vispār pa savu pusotru gadu ir dzirdējusi tik daudz iesauku, ka drošvien nezin kā viņu patiesībā sauc. nejūtos vainīga, viņa manī rosina nebeidzamu kreatīvu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, February 2nd, 2007
| |
20:23 - Problēmas
|
mani šodien nomoka divas lietas.
1.kā likt saprast cilvēkam,ka TIK skaļa tējas dzeršana publiskā vietā ir vismaz nepieklājīga,lai neteiktu - bīstama viņa veselībai. jo mani nervi to vairs netur.
2.kaimiņam abstinence un jumts aizbraucis tiktāl,ka viņš staigā un skaļi ar sevi sarunājas,žestikulē,bet pats,kad prasa tā arī pasaka,ka viņš runājot ar sevi un,ka viņam ir iestājies vājprāts,vai tad es to nezinot?(piebilde,viņš ta staigā un runā uz ielas)
pieņemšu jebkādus ierosinājumus. abos jautājumos.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 2nd, 2007
| |
15:21 - :)
|
|
| Sunday, December 17th, 2006
| |
19:11 - uzmini dziesmu! īss satura pārstāsts manā versijā.
|
pamodies atcerējos sapni par to, ka viens no atzītākajiem pasaules cilvēkiem piesaistīja manu uzmanību ar vārdiem:
- Tev ir jādzīvo savādāk, jo tev nav vairs tie gadi, kad var visu bezjēdzīgi tērēt.
es viņam atbildēju:
- Jā, jums taisnība, bet es vēlos dzīvot tā kā esmu to darījis visu laiku līdz šim. kaut arī man ir tik daudz gadu, es vēl visu varu paspēt. man varbūt nāksies atvadīties no daudziem tuviem cilvēkiem, bet es turpināšu sapņot, cerēt un tiekties uz priekšu un augšu, neskatoties uz to, ka daudzi vecie draugi izlemj dzīvot mierīgu, pazīstamu dzīvi un uzskata mani par traku sapņotāju. mēs pēdējā laikā nesaprotamies, ziniet. es gribu turpināt dzīvot tā kā dzīvoju, jo tikai tā dzīvojot, es pavisam noteikti kaut ko paveikšu un apgaismošos.
Ārrrkārtīgi subjektīvs izklāsts, jāpiebilst. un tā es to dziesmu izpratu noteikti tikai šodien .
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 16th, 2006
| |
19:02
|
|
Šodien visi komplimenti ir provokācijas. bērni, sargieties no baobabiem!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:59 - Brīnumi:) speciāli ugunīgiem zirgiem, kuri visu zina par ebreju kopienām.
|
eju ārā no mājas un mazliet ieviešu kārtību somiņā. ieraugu tur vienu šokolādīti ar vafeļu pildījumu. domāju, labi, kompotu un riekstus izņemšu, bet to šokolādīti jeb vafelīti atdošu Jurkam. pietrūka tikai Pasportū padoma, nācās veikt pašai viņa darbus, respektīvi, somas kārtošanu.
noeju lejā pie kaimiņas, un tur priekšā - Jurka! atdodu kaimiņai šokolādīti, lai viņa padod tālāk Jurkam, bet viņa grib sev, pilnīgi nesaprot, kāpēc es šitā, visu mūžu viņu cienāju un te pēkšņi - ietiepusies - kad Jurkam, tad Jurkam.
tālāk, pasaules brīnums - Jurka viens pats atstiepj man dīvānu no veikala, kuru es pēc tās vafeļšokolādītes atdošanas nopirku. no sākuma stiepj pa ielu ap 100 metru un tad uz ceturto stāvu. labi, ka es tur nebiju klāt un to visu neredzēju.
pēc tam viņš ierauga manu ideāla plaukta vīziju kopā ar mani un momentā piekrīt visu uztaisīt vēl labāk nekā es vispār spētu vēlēties. un nemaz jau nav nekāds brīnums, ka viņam viss, kas nepieciešams konstrukcijām un rekonstrukcijām, jau ir.
tas bija tikai mirklis no šodienas:)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, November 21st, 2006
| |
20:04 - noklausīta saruna
|
biju vienā mazā humpalbodītē un dzirdēju kā kāda pircēja stāsta pārdevējai notikumu:
- biju aizgājusi pie draudzenes, viņai podā smuka puķe, bet nokaltusi. kaut kā es gāju garām, uzskrēju tam podam virsū, puķe nogāzās un pods saplīsa, viss izbira pa grīdu. draudzene teica, ka nu metīs to puķi ārā, tāpat nokaltusi, bet es saku: - iedod man vienu stādiņu, paprovēšu izaudzēt. viņa man iedeva to stādiņu, iestādīju sev mājās un man tik smuki tā puķe auga, ka nenopriecāties! un cits jau nebūtu tik labs un nepateiktu, bet es pateicu, ka man tā viņas puķe dikti smuki izaugusi, kad viņai pašai kalst nost.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, November 13th, 2006
| |
20:27 - viskautkas par šo un to.
|
iznāca diezgan sarežģīta situācija - nevarēju noteikt viena cilvēkbērna dzimumu šodien. citā situācijā varētu izkulties, bet man bija jārāda uz kuru ģērbtuvi iet un tāpēc jāzina, vai tas ir puika vai meitene. varen glupa jušana, es teikšu. skaties un 50/50, ka viens vai otrs. kauns paprasīt arī. uz ielām ir reizēm tādi īpatņi gadījušies, bet tur - brīdi padomā un aizmirsti. izrādījās, puika,un....drausmīgi kautrīgs. tas, protams mani ne mazākajā mērā neattaisno, bet, varbūt šo to izskaidro?
vēl, nekādi nesanāk justies brīvi, kad kāds velta tik pārlieku uzstājīgu uzmanību. sēdi, staigā, kusties, runā kā kameras priekšā. uzmanīgie mainās, es ne - turpinu tizli mulst.
mans fakinaķītis izstrādāja priekš dzīvnieciņa ļoti izdevušos joku. sameklēju spolīti, šķeres, adatu, lai salāpītu dažus pašķīdušus apģērba gabalus. ērti iekārtojos, ņemšu spolīti - nav. izmeklējos visur - nav un nav. domāju, ka pati kaut kur ne tur nolikusi, jo kašaks, kad kaut ko nosper, taisa ievērojamu troksni un sevi tādējādi atmasko. šoreiz miers un klusums. sameklēju citu spoli ar nepareizas krāsas diegu, jo vajadzīgais nu ir nosvīdis, un padaru,ko nodomājusi. tad, dodos uz darbu. velku kājā labo zābaku, a tam pār malai karājas diegs, sāku vilkt un izvelku kā tāds Koperfīlds visu diegu no tā zābaka, kurā jau atrodas kāja, un vēl atvieglojumā noskurinos, ka adata nebija kopā ar diegu. velku kreisās kājas zābaku un - :)-uzminu spolītei. kā viņa šito dabūjusi gatavu, dies` vien zin, bet vienu brīdi man bija patiešām liels prieks un lepnums par viņu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 10th, 2006
| |
18:59 - tum- turum, tum-tum-tum-tum
|
patiesībā, pirms tam, gribēju pastāstīt pavisam ko citu. es, kā parasts, soļojot uz darbu, skaitīju dungā dziesmiņu. un panesās pantiņi par šodienas ēdienkarti. beigās tur bija kaut kas, kad esmu pieēdusies līdz ūkai, kāds pastiepj gabaliņu kūkas. šeit jāpiebilst, ka ēšanas pantiņi ir retums, līdzīgi arī poda dziesmiņas tikpat kā nav aktuālas. un te nu es dungoju un smaidot aizsoļoju uz darbu, un nepaiet ne 10 minūtes, kad viena lāga dvēsele nāk un man prasa: - Tu savu kūku apēdi? es, protams, pilnīgā neizpratnē prasu, par kādu kūku iet runa, jo te bez manas ziņas neviena kūka nevar tikt ne ienesta, ne apēsta, kur nu vēl stāvēt un mani gaidīt tieši manās maršruta vietās un es to pat neesmu pamanījusi! bet tā tur bija! tieši kā dungādziesmiņā, un es tieši tobrīd biju paspējusi pieēsties līdz ūkai:)
viss šis stāsts par to, ka es momentā saskaitīju 2+2 un man iznāca viens skaists dievišķs pirksts, kurš man šodien uzzīmēja kūku.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
18:45 - košums
|
|
te klīst kāds ārkārtīgi skaists cilvēks(es rakstu čukstus). kad viņš uz mani paskatās, man aptrūkstās elpa. ilgi nekas tāds nav justs. taisni šausmas!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 9th, 2006
| |
01:12
|
darbā dažas ļoti specifiskas lietas uzpeld un tas rada jucekli, jo jāveido viedoklis: par specifiskām problēmām un savu viedokli attiecībā uz tādām. vieglāk noteikti ir deklarēt uzsūktus viedokļus, lai cik stulbi arī tie nebūtu, skaidrībā var tikt arī vēlāk. bet, ja nav pat šo gatavo viedokļu, tad - skaties un ausies, ko tik dzīve spēj piedāvāt, un domā - kā un ar ko to visu labāk sagremot.
šīsdienas drausmākais atklājums ir tas, ka 11 vidusskolā atsēdēto gadu pēdas (zināšanu)ir pilnīgi aizskalotas. kā nebijušas. nav pat runa par vidusskolu, šodien netiku galā ar pamatskolas uzdevumiem. un divas reizes pēc kārtas! tādas es saucu par Tematiskajām dienām. pēdējā gada laikā šādas tematiskās dienas pamanu šad tad atgadāmies. to kārtība līdzinās praktiskiem piemēriem no grāmatām par karmu un tamlīdzīgi. vienā dienā notiek vairāki, pēc būtības, pilnīgi vienādu vēsti nesoši notikumi, un ir pilnīgi nepārprotami skaidrs, ka šodien dzīve man LIEK kaut ko saprast vai pievērst kaut kam uzmanību. vispār, ļoti pateicīgas tādas dienas. ja viss vienmēr būtu tik vienkārši.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, October 23rd, 2006
| |
13:10 - Sērkociņi
|
|
diez vai visiem sērkociņu lietotājiem ir tādi paši novērojumi kā man, bet es pēdējā laikā sāku no sērkociņiem baidīties! ja ne katru, tad katru otro reizi, degošs sēra gabaliņš, pēc saskaršanās ar zēveli, pa taisno aizšvirkst nezināmā, neprognozējamā virzienā. tā šodien atkal viens tāds degošs brīnums nosēdās man uz atslēgas kaula. sāpīgi, ziniet. par daudzkārtējo matu svilšanu nemaz neizteikšos. dīvaini, ka šajos laikos, kad visas tehnoloģijas tik strauji progresē, šī kļūst arvien arhaiskāka. varbūt lietoju ne to marku?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 22nd, 2006
| |
10:52 - Padomi
|
kopš vakardienas esmu sasniegusi kritisko maksimumu padomu uzklausīšanā. pēkšņi kļuva pamanāma un kaitinoša cilvēku tieksme izteikt padomus, pietam, pavēles izteiksmē un pilnīgi nepiemērotās vietās. tu kaut ko stāsti, tāpēc, ka tā nu sanācis un jūs runājaties, bet otrs metas starpā ar izteicieniem: "tev tagad NOTEIKTI vajag....", vai "ej, dari,paprasi/tur, to un to". pilnīgi kaitinoši un lieki, jo tas, ko stāstu nav nekāda problēma un man nav vajadzīgi nekādi risinājumi. tāpēc būtu vērts piedomāt par to, ko saku citiem, ja nu vēl kāds tuvojas kritiskiem punktiem.
es atmetu dzert kafiju un sastapos ar savu intuīciju, tā bija vērtīga maiņa.
un te priekšā diena kā ola nedēļas perēklī - neizšķīlusies iespēja. tā var saplīst, sapūt vanckarā vai izšķilties par cāli un dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. eh...sagribējās olu kulteni.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, October 20th, 2006
| |
17:43 - visnotaļ dieniņa:)
|
it kā nekas īpašs,it kā sīki prieciņi,bet šobrīd tāda laimīgi tīksmīga nojausma par kaut ko labu(tagadnē,pagātnē,nākotnē?). īsti nevar saprast,nekāds briljantu maiss mājās,liekas,negaida,bet sajūta toč toč tāda,kā,kad kaut kas jauks iegādāts mājās gaida,bet brīžiem piemirstas kas, un ir tikai šī jušana mirkli pirms atcerēšanās.
šodien varēju nenopriecāties par savas kaķītes "viesmīlīgo" izturēšanos pret māsu. t.i.,nekādas viesmīlības nebija,es vienkārī kļuvu par kaķu-cilvēku boksa skatītāju...hm,uzjautrinoši:)
un es tikai varu pabrīnīties,cik es uz dažiem cilvēkiem atstāju vēlamo iespaidu, tas tikai nozīmē,ka maska kļūst par seju.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, October 10th, 2006
| |
20:24
|
|
šodien pusvārdu saprašanās diena,viens iesāk,es turpinu,it kā iztrūkstošais teksts būtu pateikts balsī.pēc tam es kaut ko prasu un cilvēks atbild vēl nenoklausījies ne pusi.liekas visumiska saprašanās iestājusies.drošivien,ka ne ilgi,bet ļoti ielīksmojoši.tas tikai parāda,cik saskanīgi varētu noritēt viena viļņa cilvēku dzīve. paveras perspektīva domu lasīšanai.tas ir biedējoši,jāiet iztīrīt smadzenes!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 7th, 2006
| |
01:53 - sveiki, mani uzticamie:)
|
man te uznāca kāre pēc piederības un tad nu es,izbrīnā atklājusi, ka ne nu izdzēšas 30 dienās, nikā, iebridu pasildīt peciņas mazā pārpalikušā draugu lociņā.
man pa šo laiku ir gājis raibi un rūtaini,bet visā visumā esmu pilnīgi turpat lokalizācijas ziņā un tepat, ja runājam par mūžīgajiem sākumpunktiem.
ceru, ka arī jums labi klājies, tad nu tagad varēsim pasaskrieties biežāk un apspriest tēmas:)
nupat jau ir gana vēls, lai būtu laika līdz lielajam krācienam vairs tikai 55 minūtes(cenšos sevi pārorganizēt uz cīruļiem:), ūdenspīpe ar divābolu garšu sen izpīpēta, dzelzs durvis aizslēgtas, ledusskapis aizcirsts, plīts sākusi dzist un visticamāk, ja nezaudēšu galamērķi (vēl 50 min),tad tūlīt likšos lasīt kā atgūt veselību un aizkustinājumā grudzināt,lai neteiktu - šņukstēt, jo man tā grāmata nezkapēc,tiešām izraisa skumji svētīgas pārdomas. un šis brīdis, šis laiks, šī vieta.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, April 29th, 2006
| |
10:04 - sestdienas rīts-kāds tas ir
|
sapņoju, ka esmu Hagvardā - Harija Potera skolā. nupat jau tuvojos brīnumainas burvestības mehānisma atklāšanai, kuras vienīgais blakusefekts ir pilnīga nosirmošana, kad kaķis ar lielu blīkšķi nogrūda zemē telefona aparātu, un es biju spiesta mosties.tā nu iesvētību burvestībās neguvu, tikai vēl atceros, ka tur apkārt skraidīja dīvainas miniatūras būtnes, kurām jādod vārds un tad tur kaut kas notiek,kas - neatceros.
šodien došos staigāt uz kapiem. katram sava izpratne par romantiku.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, April 4th, 2006
| |
19:55 - Fū:)
|
uzdeva man te vienu negrūtu uzdevumu šodien izpildīt. visu dienu staigāju un domāju, ka nu nevaru un nevaru es ko tādu izdarīt, jo tas un tas un vēl šitas. nu tiešām, nav man pa zobam un viss. bet tad domāju, kādas šausmas, ka mani kaut kas tik vienkāršs burtiski vai beidz nost un vēl būs jāuzklausa pārmetumi, tāpēc vienkārši pēdējā brīdī visu nodarīju. un izdevās!
cilvēki ir vienkārši saldumiņi un es - malacīts:)
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|