visnotaļ dieniņa:)
it kā nekas īpašs,it kā sīki prieciņi,bet šobrīd tāda laimīgi tīksmīga nojausma par kaut ko labu(tagadnē,pagātnē,nākotnē?). īsti nevar saprast,nekāds briljantu maiss mājās,liekas,negaida,bet sajūta toč toč tāda,kā,kad kaut kas jauks iegādāts mājās gaida,bet brīžiem piemirstas kas, un ir tikai šī jušana mirkli pirms atcerēšanās.
šodien varēju nenopriecāties par savas kaķītes "viesmīlīgo" izturēšanos pret māsu. t.i.,nekādas viesmīlības nebija,es vienkārī kļuvu par kaķu-cilvēku boksa skatītāju...hm,uzjautrinoši:)

un es tikai varu pabrīnīties,cik es uz dažiem cilvēkiem atstāju vēlamo iespaidu, tas tikai nozīmē,ka maska kļūst par seju.