Brīnumi:) speciāli ugunīgiem zirgiem, kuri visu zina par ebreju kopienām.
eju ārā no mājas un mazliet ieviešu kārtību somiņā. ieraugu tur vienu šokolādīti ar vafeļu pildījumu. domāju, labi, kompotu un riekstus izņemšu, bet to šokolādīti jeb vafelīti atdošu Jurkam. pietrūka tikai Pasportū padoma, nācās veikt pašai viņa darbus, respektīvi, somas kārtošanu.
noeju lejā pie kaimiņas, un tur priekšā - Jurka! atdodu kaimiņai šokolādīti, lai viņa padod tālāk Jurkam, bet viņa grib sev, pilnīgi nesaprot, kāpēc es šitā, visu mūžu viņu cienāju un te pēkšņi - ietiepusies - kad Jurkam, tad Jurkam.

tālāk, pasaules brīnums - Jurka viens pats atstiepj man dīvānu no veikala, kuru es pēc tās vafeļšokolādītes atdošanas nopirku. no sākuma stiepj pa ielu ap 100 metru un tad uz ceturto stāvu. labi, ka es tur nebiju klāt un to visu neredzēju.

pēc tam viņš ierauga manu ideāla plaukta vīziju kopā ar mani un momentā piekrīt visu uztaisīt vēl labāk nekā es vispār spētu vēlēties. un nemaz jau nav nekāds brīnums, ka viņam viss, kas nepieciešams konstrukcijām un rekonstrukcijām, jau ir.

tas bija tikai mirklis no šodienas:)