sveiki, mani uzticamie:)
man te uznāca kāre pēc piederības un tad nu es,izbrīnā atklājusi, ka ne nu izdzēšas 30 dienās, nikā, iebridu pasildīt peciņas mazā pārpalikušā draugu lociņā.
man pa šo laiku ir gājis raibi un rūtaini,bet visā visumā esmu pilnīgi turpat lokalizācijas ziņā un tepat, ja runājam par mūžīgajiem sākumpunktiem.
ceru, ka arī jums labi klājies, tad nu tagad varēsim pasaskrieties biežāk un apspriest tēmas:)
nupat jau ir gana vēls, lai būtu laika līdz lielajam krācienam vairs tikai 55 minūtes(cenšos sevi pārorganizēt uz cīruļiem:), ūdenspīpe ar divābolu garšu sen izpīpēta, dzelzs durvis aizslēgtas, ledusskapis aizcirsts, plīts sākusi dzist un visticamāk, ja nezaudēšu galamērķi (vēl 50 min),tad tūlīt likšos lasīt kā atgūt veselību un aizkustinājumā grudzināt,lai neteiktu - šņukstēt, jo man tā grāmata nezkapēc,tiešām izraisa skumji svētīgas pārdomas. un šis brīdis, šis laiks, šī vieta.