|
|
Tuesday, June 26th, 2007
| |
20:22 - iešāvās..
|
es tev palīdzēšu vārdus salikt pa pāriem,
es tev palīdzēšu bērnus izdziedēt,
es tev palīdzēšu mīlestību atrast-
viss tik pārdabiski ātri beidzas-es zinu...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 12th, 2007
| |
14:05 - Kartiņu,lūdzu?
|
gribēju mazliet pagulēt,miegs arī nāca,likās,nu tad beidzot smadzenes par mani apžēlojušās. jau pusmiega transā tādā pirmo sapņu tēlu situācijā, ar kādu iekāpu sabiedriskajā transportā. tēls pagaisa, tūlīt tūlīt es pilnīgi aizmigšu. te kāds uzsit man uz pleca, es atrodos sapņa turpinājumā, sēžot transportā. tā ir konduktore un prasa man:
-Jūs man savu kartiņu parādījāt?
viss! miegs kā nebijis. stulbā konduktore, es kartiņu parādu vienmēr. nafig viņa mani pamodināja?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, June 7th, 2007
| |
15:06 - Pašterapija
|
katrs jau meklē un, ja paveicas, atrod kādu veidu, kā sev palīdzēt. es šodien izmēģināju pašterapiju spoguļa priekšā. tas ir tā, ka vienreiz beidz rikšot no punkta A uz punktu B, un tad tālāk uz C un D..,tikai pavirši uzmetot sev skatienu un nepārtraukti pie sevis kaut ko domājot. apsēdies, iekārtojies, ieraugi sevi visā krāšņumā un izstāsti sev visu, kas šobrīd svarīgs. un viss.
es pirmās 20 min vispār tikai raudāju, bez stāstīšanas. pēc tam runāju, runāju un tagad man seja izskatās tāda mazliet izgaismota, droši vien muskuļi no izpaustajām emocijām atslābuši, drošvien acis palikušas dzidrākas no raudāšanas, bet uz vienu brīdi-samierinos.
ja šis ietu cauri, būtu baigā ekonomija uz psihoterapeitiem un arī ātrā palīdzība vienmēr tepatās.
un 'vēl tāds pēcefekts - mazliet vairāk ticības, ka būs labi, mazliet vairāk liekas, ka dzīvē ir vieta brīnumiem un mazliet smaidīgāk.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 5th, 2007
| |
00:48 - stogram=Margots
|
|
ha! ieraudzīju, ka šodien 100g diena,prozit,mani labie:)!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:41 - jumts slīd nost
|
grūti man paskaidrot kādam kāpēc atsakos no diezgan izdevīgiem pasākumiem,atrunājoties ar -es nevarēšu(tajā nozīmē,ka nevis nevarēšu citu lietu dēļ, bet nespēšu),jo tad jāsāk stāstīt arī-zini,mīļais,labais,bet mana realitāte šodien riņķo trakā ātrumā un,ja es no rīta sēdēju zirdziņa mugurā,tad varbūt nu jau braucu bānītī.jeb vienkāršāk,brīžiem jumts karājas vienā sijā,un tas ir briesmīgi.
bet,protams,es turos,
un,protams,tagad viss ir pilnīgā kārtībā
un,protams,rīt un tālāk viss būs LABI!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, June 1st, 2007
| |
05:04 - Rīts
|
tā kaķiskā ļaunprātība man nav īsti saprotama. pusčetros viņa uztaisa pāris barjerpārskrējienus pāri visai audio un videotehnikai ar finišu uz datora, kas arī brakšķ un tikko viņa mani ir dabūjusi vertikālā pozīcijā, tā mīlīgi čāpstinot iekārtojas uz loga saldi pagulēt. bet es te, ta ka tāds jožiks, daru visus dienas darbus galīgi nelaikā, ar cerību pagulēt vēlāk, kaut kad, kad būs pamodušās mušas un kaķītei viņas būs pa visu māju jāvajā.
vēl uznākusi kofemānija, garšīgais ūdens neinteresē vispār, gribas tikai rūgto,brūno žurgu un tā pavairāk, līdz tā satek potītēs un sāk apgrūtināt pārvietošanos.
ceru līdz pusdienlaikam pabeigt lasīt Vonnegūta Galapagu salas, jo esmu vienojusies par to pārdošanu, bet nu jau pašai kļuvis pavisam interesanti. stāsts no nākotnes, kad cilvēkiem vairs nebūs tik lielas smadzenes un kāda tur verdzība, ja neviens nevienu nevar noķert, kad ir tikai purni un pleznas. pirmoreiz iepazīstu Vonnegūta daiļradi(kaķa šūpulis studiju laikā neskaitās) un man sāk patikt. ik pa brīdim negaidīti priekš sevis jāiesmejas un, ja tur nebūtu kaut jel kāda satura līnija, varētu padomāt, ka cilvēks ļāvies neiegrožotai fantāzijai tās komiskajā izpausmē.
rīts ir brīnišķīgs. naktī klasiski gaudoja suns, gari un neciešami, pusstundu pirms pilnmēness iestāšanās, tad apklusa. visi vēl guļ un es no sava darbīguma esmu sasodītā eiforijā.
pēdējā laikā man viss ir sasodīts, var pat teikt, ka citādus lamu vārdus tikpat kā nelietoju. sasodīts!
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 29th, 2007
| |
08:00 - Veļas nedēļa & co
|
veļas mazgāšana ir varena izklaide. ar to arī nodarbojos, bieži nepiemērotos(kaimiņiem) laikos-četros naktī, septiņos no rīta, tad- pusnaktī. viss jādara ar rokām un, kad labā- slimā roka sāk justies ciešami, no griešanas, sametas krampis kreisajā.visu mazliet paraudzēju pirms skalošanas un mājā valda specifiks smaķis, tas lai pēc tam būtu interesanti mazgāt otrreiz.
nopirku vakar kaķim ķemmīti, noliku zemē, lai pierod uz pēc tam ar pliku kāju uzsvempos virsū un pārrāvu papēdi. pie vakardienas katastrofu noskaņas tas bija pēdējais piliens, lai pēc tam nomierinātos un sāktu dzīvot. kad jau dvēseles mokas aizjurģojas uz kāju, tad visa pasaule sāk ziedēt košākās krāsās. es, protams, mazohistiski neizvēlos, lai vienmēr tā būtu, bet šoreiz līdzēja, kāpēc gan arī ne citreiz. neapzināti, protams.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 27th, 2007
| |
06:37 - Ai!
|
Ai, es te par kaut ko sapriecājos un tagad emocija ir prieks, es esmu prieka emocija. sētnieks dzenā dubļus aiz loga, klusi sīc šitas te un gribas daudz daudz smieklu. pareizāk būtu paņemt to vakardien dāvanā saņemto rozi un pameditēt, bet kaut kur aiz acīm klejo miegs un tad jau neko nopietnu nevar uzsākt,jo taču kuru katru brīdi var nākties apgulties un sākt krākt.
šodien gulēšu visu dienu. ja neizcepšos. būtu jāuzkar tumši aizkari, ap 11-iem jāaizver logs, lai karstums un irši nelido istabā un tad tas reāli varētu notikt, bet tikpat reāli ir tas, ka kafijas bundžiņa tukša ir izmesta mizkastē un man tagad kaut kā jāaizmanās līdz veikalam pēc jaunas, kamēr nav sācies karstuma vilnis.
rīt vispār nav ko vilkt, sola +33 grādus un es varētu uz darbu iet plika, aplējusies ar ūdeni, bet nedrīkst, nav pieņemts staigāt ar kailu augšgalu, es jau neesmu vīrietis.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
06:15 - Melanholija
|
brālis dzīvo manās domās desmit reižu vairāk nekā man gribētos. viņš alkoholizējas, pa pusei jūdzas, ārda savu ģimeni un vispār ir maita pēdējais. es baidos, dusmojos un nožēloju visu šito ģimenes padarīšanu, jo tieši šobrīd man liekas, ka nav nekā sliktāka,kā jucis pirmās pakāpes radinieks. tā ir kara izjūta miera laikā, tā ir bezcerība, kura visu laiku apstiprinās, tā ir bezpalīdzība, kuru veicina visi, kam būtu jāpalīdz.
man pašai jau sāk notrūkt miegs, pārāk daudz medikamentu un man liekas, ka gribētos dzert un dzert bez apstājas, tikai es negribu kā viņš, es gribu cerēt un dzīvot, un, lai mamma par mani nepasaka, ar to cilvēku ir cauri.
bet aptrūkstas ticība skaistajam, labajam un taisnībai, un laimīgām beigām. tas velkas jau mēnešiem. sliktu ziņu mēneši, sliktu domu un jūtu laiks, un dažreiz pat nav iespējams ieraudzīt kādu lietu, par kuru domāt ar prieku, jo fonā ir tikai sāpes un traģēdija. es gribu, lai tas aprimst, jo es vairs nevaru.
atvainojos, tāda ir mana realitāte šobrīd, nepietiek spēka nekādiem pusmīklainiem teikumiem, kuri neizteic neko.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 12th, 2007
| |
09:04 - Domu skrandas
|
istaba pilna ar sauli. kaķis sarunājas ar kaimiņienes stāvlampu, kura uz laiciņu ievākusies pie mums. atmiņā ik pa brīdim uznirst epizode no sapņa - es gaidu savu bērnības lielāko murgu un izjūtu pret viņu siltas jūtas. un tad es domāju, ka ir labi, ka manām dusmām nav pārāk liels spēks, citādi Rīgas ielas būtu daudz tukšākas.
pāris dienu vairs pa vakariem necenšos izprast kāda kristieša Dieva attēlojumu, vakar pārgāju uz Egoista bībeli - tā filozofija man ir pieņemamāka.
šodien būs jauka diena - čujet mojo serdce.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 28th, 2007
| |
06:59 - 40 dienu ceļojums jēgas meklējumos-Apstāšanās
|
cilvēks apstājies pūļa vidū. kā viņš nokļuvis tur, kur atrodas? no kurienes un uz kurieni devies? un, pats galvenais - kādēļ ir sācies ceļojums?
smadzenēs domu troksnis kā rokkoncertā,pirksti pat miegā turpina ņirbināt datora klaviatūru.
domājams, ka apstājoties, viņš ir mainījis visu priekšāstāvošo notikumu virkni. cilvēks stāv, bet gars uzšaujas debesskrāpju augstumos, lai ieraudzītu kopsakarības un ceļu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, March 17th, 2007
| |
14:06 - Secret-visu laiku labākā motivējošā filma,ko man nācies redzēt:)
|
|
| |
00:43 - Tie paši grābekļi
|
šodien bija satriecoša diena - burtiskā nozīmē - satriecoša. dabūju pa pieri divreiz ar diviem dažādiem grābekļiem, kuri jau bija trāpījuši iepriekš. sapratu ,ka cilvēku dusmas salīdzinājumā ar ņirgāšanos ir - tfu! vērtību hierarhijas pārbīdes.
var teikt, kārtējā tematiskā diena, ar ļoti izteiktu tematikas prezentāciju.
bez komentāriem.
visu vēlāk.
arī tas pāries.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 6th, 2007
| |
19:19 - Šodiena
|
pilnīgi konkrēti nolēmu visu dienu būt laimīga. visu rīta pusi nācās sevi ar varu atturēt no veļas mazgāšanas. dīvaina iedoma - svētkos veļu mazgāt. un tā puse dienas tādā puspalēcienā pagāja. dāļāju konfektes un tortes. saņēmu daudz apsveikumu un rozes līdz viduklim. viena mazulīte skraidīja un čukstus izplatīja patiesību par manu jubileju. nācās viņu apsaukt, jo kolektīvā dreifēšana gar manu galdu un sumināšana kļuva par daudz mulsinoša. draudzene mani apsveica visos iespējamajos veidos -draugos,one-ā un skype-ā un vēl uzrakstīja,lai,kad pārnāku mājās,piezvanu,apsveikšot arī vēl pa telefonu. smaidīga vajāšana,ko tur piebilst.
torte apēsta un vislielākā intriga man ir,kāpēc tētis paprasīja un pierakstīja manu pasta adresi. šodien viss ir pirmoreiz,pavisam noteikti!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, March 5th, 2007
| |
01:07 - Esiet sveicinātas,skumjas
|
|
sāku skatīties dokumentālo kino,krietna deva darvas manā optimisma medus podā. dzīvesprieks nolobās ,kad rāda četrpadsmitgadīga bērnunama puisīša līķi,kurš sists un izvarots,pēc tam aizgājis un pakāries.laimes izjūta aizplūst,kad rāda,kā maziem,pamestiem zīdainīšiem bērnu namos aizlīmē mutes ar leikoplastu,lai tie nekaitinātu personālu ar savu kliegšanu. un nemaz vairs nav spēka smaidīt,kad rāda māti ar apdzisušu skatienu,jo viņas dēls izdarījis pašnāvību. viņa cer,ka viņi drīz būšot atkal kopā. tādas šausmas darās un pašai te visādas nolemtības,tas viss viens ar otru asociējas un padara totāli un stabili nelaimīgu uz šo brīdi. ļaudis,neskatieties dokumentālo kino! skatieties jautro un atjautīgo klubu!
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, February 25th, 2007
| |
19:12 - Bezgala nogurums
|
svētdienas ir ļoti jocīgas dienas. lai arī kā es sestdienas vakarā nesapņotu- ko tikai visu labu un interesantu pasākšu svētdien...pienāk šodiena un es neko citu nespēju kā pamosties,pāris stundas ko nenozīmīgu pasākt un atkal iet gulēt,tad atkal pāris nomoda stundu un iekrītu nākamajā miega spilvenā. kas tā par tādu ligu?
es labprāt apspriestu to ilgāk,sīkāk un pamatīgāk,bet,atvainojiet,man jāiet iesnaust,nu nepavisam vairs nevar izturēt...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, February 24th, 2007
| |
02:49
|
vēl turos. miegs uznāk viļņiem, vienbrīd ir skaidrs, ka tikai gulēt un gulēt, pēc dažām minūtēm jau kaut ko daru un taču skaidrs, ka nekāda gulēšana nebūs vajadzīga vēl divas dienas.
šobrīd rodas tāda šķavu sajūta pieres matu joslā-kutinoša spriedze un domāju, ka kompīti jāslēdz ārā, citādi būs stulbi netveramie datorsapņi, no kuriem tikai ņirboņa, saburzīti palagi un jēgas nekādas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:56
|
|
viņa tik eleganti vārtās un mētā savu rotaļu peli. liekas,tikai manam priekam. un es nomocos ar mūžveco jautājumu, vai viņa ir,kad manis nav mājās un vai viņa visu dara tikpat graciozi? esmu pilnīgi pārliecināta, ka man nekad nav bijis tik skaists dzīvnieciņš. un, ka neviens cilvēks man nav sagādājis tik daudz un regulāra prieka.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:35
|
kad es vakarā stāvu durvīs un nepacietīgi grabinu atslēgas, uzkrītoši pūšu un elšu,tādējādi izrādot savu neapmierinātību aizkavēšanās iemeslam,iemesls mani izsit no pukošanās noskaņojuma ar nevainīgām replikām:
-es zinu, tu mani nositīsi. tagad tu zināsi, kāds es patiesībā esmu.
es smejos.
mana radiniecīte saveidojusi draudzību ar jaunekli,kura bilde liek maniem matiem izbīlī saslieties stāvus.rakstība arī.a ko nu?
gribu visu nakti skatīties TV un negulēt, pēc kafijas ir tik untulīgs garīgais,ka varētu skriet pa ielu un skaļi atzīties mīlestībā visai pasaulei. un gribas smaidīt, ko arī daru.
re----->:D
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, February 21st, 2007
| |
17:21 - Pēc manis...
|
pamodos. jutos lieliski. jo nejutos slikti, kā visu laiku.
un tad gāju uz darbu. pa ceļam, spēku pārplūdā, izrāvu visus kokus, kas gadījās ceļā un nogāzu katru elektrības stabu, kas bija iebetonēts tieši ietves vidū.neviens to neredzēja.
ja jūs laikrakstos lasāt par kādu Rīgas ielu, kuru šodien piemeklējusi dīvaina postaža, nesakiet nevienam, ka zināt, kurš ir vainīgais.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|