Ai!
Ai, es te par kaut ko sapriecājos un tagad emocija ir prieks, es esmu prieka emocija. sētnieks dzenā dubļus aiz loga, klusi sīc šitas te un gribas daudz daudz smieklu. pareizāk būtu paņemt to vakardien dāvanā saņemto rozi un pameditēt, bet kaut kur aiz acīm klejo miegs un tad jau neko nopietnu nevar uzsākt,jo taču kuru katru brīdi var nākties apgulties un sākt krākt.
šodien gulēšu visu dienu. ja neizcepšos. būtu jāuzkar tumši aizkari, ap 11-iem jāaizver logs, lai karstums un irši nelido istabā un tad tas reāli varētu notikt, bet tikpat reāli ir tas, ka kafijas bundžiņa tukša ir izmesta mizkastē un man tagad kaut kā jāaizmanās līdz veikalam pēc jaunas, kamēr nav sācies karstuma vilnis.
rīt vispār nav ko vilkt, sola +33 grādus un es varētu uz darbu iet plika, aplējusies ar ūdeni, bet nedrīkst, nav pieņemts staigāt ar kailu augšgalu, es jau neesmu vīrietis.