Domu skrandas
istaba pilna ar sauli. kaķis sarunājas ar kaimiņienes stāvlampu, kura uz laiciņu ievākusies pie mums. atmiņā ik pa brīdim uznirst epizode no sapņa - es gaidu savu bērnības lielāko murgu un izjūtu pret viņu siltas jūtas. un tad es domāju, ka ir labi, ka manām dusmām nav pārāk liels spēks, citādi Rīgas ielas būtu daudz tukšākas.
pāris dienu vairs pa vakariem necenšos izprast kāda kristieša Dieva attēlojumu, vakar pārgāju uz Egoista bībeli - tā filozofija man ir pieņemamāka.
šodien būs jauka diena - čujet mojo serdce.