Pašterapija
katrs jau meklē un, ja paveicas, atrod kādu veidu, kā sev palīdzēt. es šodien izmēģināju pašterapiju spoguļa priekšā. tas ir tā, ka vienreiz beidz rikšot no punkta A uz punktu B, un tad tālāk uz C un D..,tikai pavirši uzmetot sev skatienu un nepārtraukti pie sevis kaut ko domājot. apsēdies, iekārtojies, ieraugi sevi visā krāšņumā un izstāsti sev visu, kas šobrīd svarīgs. un viss.
es pirmās 20 min vispār tikai raudāju, bez stāstīšanas. pēc tam runāju, runāju un tagad man seja izskatās tāda mazliet izgaismota, droši vien muskuļi no izpaustajām emocijām atslābuši, drošvien acis palikušas dzidrākas no raudāšanas, bet uz vienu brīdi-samierinos.
ja šis ietu cauri, būtu baigā ekonomija uz psihoterapeitiem un arī ātrā palīdzība vienmēr tepatās.
un 'vēl tāds pēcefekts - mazliet vairāk ticības, ka būs labi, mazliet vairāk liekas, ka dzīvē ir vieta brīnumiem un mazliet smaidīgāk.