darbā dažas ļoti specifiskas lietas uzpeld un tas rada jucekli, jo jāveido viedoklis: par specifiskām problēmām un savu viedokli attiecībā uz tādām. vieglāk noteikti ir deklarēt uzsūktus viedokļus, lai cik stulbi arī tie nebūtu, skaidrībā var tikt arī vēlāk. bet, ja nav pat šo gatavo viedokļu, tad - skaties un ausies, ko tik dzīve spēj piedāvāt, un domā - kā un ar ko to visu labāk sagremot.

šīsdienas drausmākais atklājums ir tas, ka 11 vidusskolā atsēdēto gadu pēdas (zināšanu)ir pilnīgi aizskalotas. kā nebijušas. nav pat runa par vidusskolu, šodien netiku galā ar pamatskolas uzdevumiem. un divas reizes pēc kārtas! tādas es saucu par Tematiskajām dienām. pēdējā gada laikā šādas tematiskās dienas pamanu šad tad atgadāmies. to kārtība līdzinās praktiskiem piemēriem no grāmatām par karmu un tamlīdzīgi. vienā dienā notiek vairāki, pēc būtības, pilnīgi vienādu vēsti nesoši notikumi, un ir pilnīgi nepārprotami skaidrs, ka šodien dzīve man LIEK kaut ko saprast vai pievērst kaut kam uzmanību. vispār, ļoti pateicīgas tādas dienas. ja viss vienmēr būtu tik vienkārši.