Padomi
kopš vakardienas esmu sasniegusi kritisko maksimumu padomu uzklausīšanā. pēkšņi kļuva pamanāma un kaitinoša cilvēku tieksme izteikt padomus, pietam, pavēles izteiksmē un pilnīgi nepiemērotās vietās. tu kaut ko stāsti, tāpēc, ka tā nu sanācis un jūs runājaties, bet otrs metas starpā ar izteicieniem: "tev tagad NOTEIKTI vajag....", vai "ej, dari,paprasi/tur, to un to". pilnīgi kaitinoši un lieki, jo tas, ko stāstu nav nekāda problēma un man nav vajadzīgi nekādi risinājumi. tāpēc būtu vērts piedomāt par to, ko saku citiem, ja nu vēl kāds tuvojas kritiskiem punktiem.

es atmetu dzert kafiju un sastapos ar savu intuīciju, tā bija vērtīga maiņa.

un te priekšā diena kā ola nedēļas perēklī - neizšķīlusies iespēja. tā var saplīst, sapūt vanckarā vai izšķilties par cāli un dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. eh...sagribējās olu kulteni.