sūkstījieni
viena psiholoģe man gribēja par katru cenu iestāstīt,ka man ir depresija,es spirinājos līdz pēdējam,kaut šāds fakts daudz ko dara skaidru,tb,kāpēc negribas neko vairāk kā gulēt un nerādās absolūti nekādas nākotnes perspektīvas. tik sen nav bijis nekādu patīkamu pārsteigumu,ka tas jau patiešām kļūst nomācoši.
un jā,daži ļaudis ir patiešām nepateicīgi - mani nosoda par mīlestības neizrādīšanu man antipātiskiem cilvēkiem, bet aizmirst manu ziedošanos viņu gadījumos. no vakardienas man vairs nav reālu draugu.tupisms...bet man ir plāniņš. kaut nu veiktos,citādi laikam varu doties klosterī.brrrrr.