patiesībā ļoti parasta depresija,tikai ar retiem prieka uzplaiksnījumiem.ne nu galīgi klīniska,bet visu laiku gulēt un nemosties labprāt gribētu.sajūta,ka nav kur,nav pie kā un nav kādēļ iet.tā pat nav sajūta,bet fakts.sēžu mājās un bezdievīgi garlaikojos,kad neguļu.
dzīve uz platformas,lūk nākošnedēļ otrdien kaut kas atkal būs,bet tagad...brīnumi nenotiek,es nedegradējos un neattīstos,es slīdu.