miega nav
jocīga diena sanāca,kaut kādas dvēseles svārstības pie minimāliem fiziskiem pasākumiem,man jau patīk,bet pašvēsture liecina,ka tas nebeidzas labi.sākumā debesu gaisma,pēc tam elles akači.bet tā kā šobrīd brīva no visa izņemot no pašas elementārvajadzībām,pusstundu pazvalstos pa gultu,tad ceļos un nāku šurp ko uzkricelēt.
asaru plūdi turpinājās līdz pilnīgai nelaimībai-ir man te vesela sērija dziesmas,kuras liek nāvīgi nožēlot esošo dzīvi un garāmpalaistās iespējas un nekadneaizsniedzamās tāles,tad nu es sevi 'dovela'.bet pie visas tās grūtsirdības ir cerība,ka notiek attīrīšanās un cerība,ka Visuaugstais pagriezīs savu žēlsirdīgo vaigu manā virzienā,jo Dievs taču ir vīrietis:)