šodien dāvināšanas likums.man neizdevās neko materiālu atdāvināt kā vien laba vēlējumus,bet kaimiņiene man ienesa biezpienu un apelsīnu.viņai radies priekšstats,ka man nav līdzekļu.man arī tāds rodas,ja skatās teorētiski un praktiski,bet baigi jauki,ka tevi baro vienkārši aiz attieksmes,lai kāda tā būtu,jo es esmu iemācījusies ar pateicību pieņemt,lai kas un ko man arī dotu.
šodien man notika samierināšanās akts.tas bija tā,ka bija mūzika,bija asaras,bet nebija skumju,vienkārši pieņešana,bez žēlabām,kaut arī jāraud,es sapratu,ka dzīve nemaz nevar būt savādāka,ka tā ir tieši tāda kādu es to vēlos.bet to saprast!tik ilgs laiks pagāja!
es jau nesaku,ka rīt atkal nespirināšos un nerūgšu.bet šodienai šodienas pieredzes.visu laiku jau liekas,ka kaut kādi stāvokļi ilgs mūžīgi,bet tas laikam pieder citām dimensijām.mūžība.šeit viss plūst un tas laikam arī labi.vēl nezinu,bet varbūt pieņemšu arī to.