acis sprāgst ārā,laiks izslēgties,mani vispār interesē tikai komentu brīži viss pārējais ir pīļu sūdi(Pīļuk tā tikai sagadīšanās,ka tā izteicos,par tevi esmu vislabākajos ieskatos).izrevidēju tālos draugus,draugus,kuri neatdraugojas un draugus,kuri ir aizdraugojušies.un vispār,man draugu nav,kā izrādījās,jo fakingajā visgrūtākajā dzīves mirklī,kad nevarēju atrast nevienu iemeslu,lai dzīvotu,neviens tā arī neuzradās.kaut kā,brīnumainā kārtā,izdzīvoju,bet tagad man ir baigais zobs.kā vilkam.un tas attiecas uz visiem:netā un reālijā arī.aizeju grauzt mūrus,jo pēkšņi,rakstot savu dzīves scenāriju šis draugu zūdamības likums ieguvis hiporbolizētus apmērus.piedodiet un arlabvakar,mani virtuālie.