Miss Doherty

- ko šobrīd darītu merilina monro, ja būtu dzīva?!
- klauvētu pie sava zārka vāka

es 'norakstīju' čalīti tikai tāpēc, ka viņam nelikās smieklīgs augstāk esošais joks un ir vēlme lasīt p. koelju. un pēc tam atvainojos, jo sapratu, cik snobiski riebīgi tas ir. palanjuks, protams, ka nav vienīgais lieliskais rakstnieks uzreiz aiz selindžera, man vienkārši reizēm... tas aizmirstas. bet man vienalga liekas, ka foršāk ir domāt sliktāk par cilvēku, jo viņš lasa sliktu literatūru, nekā domāt sliktāk par cilvēku, jo viņš valkā drēbes bez zīmola.

1, 2 fuck you. i'm still very pissed.

es parasti priecājos par citu veiksmēm, izdevībām un skaistajām dzīvēm, īpaši, ja tas skar manus draugus vai tuvus paziņas. bet man šodien uznāca pēkšņa man-skauž-viss lēkme.

visi pēkšņi ir ļoti skaisti, gudri [kas man skauž īpaši]  un veiksmīgi, ar lielisku sabiedrisko dzīvi, tropisku aktivitāti romantiski sexuālā jomā un neizmērojami oriģinālu un māksliniecisku personību. un man sasodīti skauž visi šie cilvēki, kuri ir talantīgāki par misteru ripliju [oh, nevermind]

jā, tas noteikti ir saistīts ar zemu pašvērtējumu un nepārliecinātību par sevi [kaut gan daudzi smietos dzirdot, ka es tā saku], bet - ko es tur varu darīt?! nē, tiešām, tas nav retorisks jautājums. ko?!

un vēl es esmu ievērojusi, ka man uznāk šādas tieksmes uz gaudulīgu žēlošanos brīžos, kad mana sabiedriskās aktivitātes līkne iet uz leju. bet es kaut kā nespēju noturēt līdzsvaru starp to, ka dzīve ir jautra un to, ka mācības ir svarīgas. kaut gan tās ir diezgan lielas muļķības, jo pirmā samazināšanās otro nepaaugstina.

masīvs anticiklons pār latviju nesīs līdz depresīvus lietus un skaudības vējus, dzīves kvalitāte kritīsies, toties vietām skaidrosies apziņa i suck.

domāju, ka negribu nekādus intīmus gadījuma sakarus, jo man vienkārši tas vairs neliekas saistoši, bet tagad rādās, ka es pieturēšos pie principa sexu tikai pēc kāzām! jo saka jau , ka līdz kāzām viss sadzīstot.

neveiksmīga pacēlāja iebāšana, daži tizli grūdieni, nogāzos un man tā sāp starp kājām ;(

pēdējo nedēļu bija diena sajukusi vietām ar nakti. izrādās, ka vajag tikai dienu pavadīt uz kalna, lai viss atgrieztos ikdienas režīmā.

bet vispār man ļoti patiktu, ja varētu katru dienu celties divos vai trijos un iet gulēt, kad sāk palikt gaišs. darīt citādi ir mocības.

es šodien izdarīju trīs labos darbus:

• nodevu puslitru savu dārgo, reto asiņu
• iedevu mazam čalītim 20 santīmus priekš kino
• kopā ar māsu pavadīju sveču, mazliet smirdošu ukraiņu opi uz mājām, kad pašam pārgurušas slidinājāmies pa kalniņu uz leju [viņš ar savu spieķi uz augšu vispār netika]

es ceru, ka šis kaut kā kompensēs joku par bertu, kurš noteikti pamatīgi sabojāja manu karmu, kurai es neticu.

joks par bertu. klase sēž bibliotēkā, spriež par to, ka vajadzētu kl. audzinātājai zsvētkos kko uzdāvināt.
zane: bertai [bijušajai bibliotekārei, kura tagad nestrādā, jo viņai ir vēzis] arī vajadzētu kaut ko aizsūtīt
es: *sāk ķiķināt*
laine: kas ir?
es: nē, nekas, tas ir pārāk nejauki...
laine: *savā niķīgajā bērna balsī* saki!
es: mēs varētu uzdāvināt bēru vainagu...
klase, visi kopā: *ļoooti nosodoši skatās*
es: nu es jau teicu, ka nejauki... (doh!)

luīze: mēs istabā laižam astoņdesmito gadu hītiņus.
tētis: es tā dzirdu
luīze: tiešām jūsu laikos bija tādas populāras tās dziesmas?
tētis: nu tajos laikos, ja kaut kas bija populārs, tad tas bija vai nu ļoti populārs vai populārs.
***
kristīne: īstenībā nav smieklīgi.
luīze: nu kad tā uzraksta tad nav smieklīgi, bet tu jau reāli zini, ka ir smieklīgi.
***
luīze: nu neliec šito bēdīgo puisīti, kurš man izskatās pēc bēdīgās meitenītes.
***
luīze: kristīn, kāpēc tev nav tā jāņa vislabākā sejiņa? *rāda kā čumārs masē sev starpkāji*

pēdējā laikā viss pie kājas un neko negribas.

par daudz.

pirmo reizi pavadīju 7 stundas veidojot dāvanu. bet tā kā rīt ir kīkena super sweet sixteen party, tad šodien radoši apvienojoties ar jnls tapa apmēram komikss par boy named lucky ballīti un sapņiem. tekstus balstījām uz britinjas spīrsas dziesmu tekstiem, woooohoooo oooohhhh.

i'm proud of myself. and him.

bet principā jautājums ir - cik vērts ir otrs cilvēks, cik daudz personīgā laika un darba ir vērts viņā/priekš viņa ieguldīt? protams, kā kurš un ka kuram.
bet mēs rīt nodzersim komiksu nevis saldos sešpadsmit, ja? jā. ^__^

automācības valsts teorētisko exāmenu noliku bez kļūdām.
vakarnakt pagulēju pusotru stundu, šodien/rīt vēl garas jo garas stundas priekšā.

tētis aiziet uz viena x maksimu, tepat pie mūsu mājām, paņem kaznaču, divlitrīgo kōliņu, ledu [ko sūkāt], lai vakarā normāli atlaistu, paņem arī sīkajiem gotiņas, veselas astoņas pakas, lai taču rij, tētim priekš mums nekā nav žēl. viņš pat par auto kursu 25 Ls/reize īgņojas tikai pusstundiņu. sīkie priecīgi, nu tik rīs, nu tik būs, bet, kā jau ar visu labo dzīvē - skuju.
gotiņas sapelējušas, visas gotiņas sapelējušas. sīkie taču neēdīs kancerogēnas gotiņas, bet nu, kaut kā jau situācija jārisina ir - sīkie dod uz veikalu. dod ar visām gotiņām. bet veikalā pārdevēja tikai trenējas oskara saņemšanai - taisa acis, elš, sten, pūš un iesaka nākt rītdien.

netīk jau tā teikt, jo simpātisks puisis, bet centis sūkā. centis sūkā kancerogēnas gotiņas, visādas forša kartupeļ-putras un nomazgātos salātus arī nosūkā.

redzēju Sex & The City - crap. salīdzinot ar seriālu. patiesīibā vienīgā seriālu/komiksu/spēļu ekranizācija, kas nav total crap ir LOTR, [bet protams] nu un vēl Hitman bija stilīgs kkad sen.

un vēl man ir Doriana Greja portrets [vai ģīmetne, hvz].  tenk jū dvēseles spoguli :D

bet vēl es gribēju pateikt, ka es esmu pieslējusies tīnīšu meinstrīmam [nē, es nedomāju jau no modes ārā iet sākušo emo stiliņu (smejieties, jā ><)] - es lasu Stephanie Meyer grāmatu sēriju par Bellu un Edvardu. cilvēka un vampīra love-storijs. tik banāli un tā, bet man pohuj, tiešām [jo man ir kredīts labo grāmatu topā - pirms tam izlasīju Selindžeru, Bulgakovu un Kamī] un 2008. decembrī būs arī  TWILIGHT movie.^__^ es tikai ceru, ka viņi nokrāsos to neglīto bellas aktrisi ><

māsai ir The Kooks jaunākais CD pēc mana ieteikuma dāvanai. es nožēloju to ieteikumu. ><

ā, un es ar Kristapa palīdzību [kāda es ļauna izmantotāja ><] pasūtīju no neta Vampire Chronicles. es gaidu TO dienu, o, es gaidu to dienu...

i'm bored till death. astotajā klasē un ziemā es būtu sajūsmā, ka var neiet uz skolu un sēdēt mājās, bet tas jau sen vairs nav tā.

teikšu kā ir - sasodītais plaušu karsonis visu sapiš. darbs, 2 pārtiji, skola un manas smadzenes no iznīkšanas.

varbūt, ja nav ko teikt, labāk paklusēt.

there's a lesson I have learnt - if you play with fire you will get burnt

un vēl es meklēju dzīvokli. jēbal, man tiešām nav kur dzīvot. t.i. - vasarā un rīgā.

ņemot vērā, ka mana dzīve pēdējā laikā ir bijusi gana stresaina un notikumiem pilna, nebrīnos, ka es esmu slima. aizgāju pie ārsta pēc izziņas, uzzināju, ka man ir pneimonija. cool.

vēl kas jauns - man tagad ir lēcas. un baigais naudas trūkums [kā vienmēr].

ņemu brīvu, braucu uz laukiem. dabas dziedinošais spēks un vēl arī tas, ka man gribas elpot tīru gaisu. visādās nozīmēs.

rainis teicis - pastāvēs, kas pārmainīsies.

nu tad es gribu redzēt kādus dižus rezultātus sniegs mūsu jaunā mācību metode, tas ir - kolektīva mācīšanās studentu stilā. aliņi, kokteiļi, vistiņas [pēc kurām smird visa mana veģetārieša māja, yuck], čipsi, kola, cigaretes un bebriš-jokes. [bebrišs ir īpašs klasesbiedrs, kurš vienkārši ir dzimis apsmiešanai], kā arī neatkarīgais novērotājs-komentētājs, kurš vienkārši rija mūsu pārtiku.

rupeiks: varbūt beigsim runāt par bebrišu? parunāsim par... BEBRIŠU!

to, cik daudz es patiesība zinu par tā [nepareizi] sauktajiem poļu laikiem, Stefanu Batoriju un kalendāra nemieriem, es uzzināšu rīt klases priekšā, kad mēs, 10 minūtēs apgaismodami citus, par to stāstīsim, vienlaikus pelnot sev atzīmi, kurai būtu vēlams būt ne zemākai kā 10 [kopā ar Bebrišu?! yeah, right. es būšu laimīga, ja viņš šļupstēs tikai katrā trešajā vārdā].

lai nu kā, ir arī jaukās ziņas - Bebrišs man sačinīja BitTorrntu un man drīz būs Prison Break 3. sezona, par kuru man ir erotiski sapņi jau pusgada garumā. yaaay ^__^

neskatoties uz to, ka vakardienas pilnīgi izdrāztās dienas iespaidā, arī šī turpinājās diezgan draņķīga [inerces spēks?] - kasījos ar visiem pēc kārtas un beigās supe paprasīja, kāpēc esmu tik agresīva?

BET - ir arī kaut kas pozitīvs...

MANI APSTIPRINĀJA ĒNU DIENĀM LU VĒSTURES FAK.

kaut kādam edgaram bērziņam, uzdrukāju viņam vēstuli, nu - redzēsim, kā būs. ceru, ka jauki. ^__^

bet vispār šī mūziciņa man liek gribēt būt citur nevis tūlīt skatīties rebu, dzerot ne pārāk garšīgu tēju un pēc stundas ejot uz teātri, ko man šodien ne pārāk gribas. pļek.