Maisiņš vajg? Jumts vajg?

Izskatās, ka Cibā ir tikai viens konkrēts viedoklis par Maximas traģēdiju, tas ir, katru dienu mirst tik un tik cilvēki, ko var ņemties, paši vainīgi utt.
Ok, lai tā būtu.

Es nesēžu un nefilosofēju par dzīves trauslumu vai nepārcilāju dzīves vērtības, vienkārši man sanācis ieraudzīt cilvēcīgumu. Pati esmu saņēmusi n-tos zvanus, sms un vēstules ar jautājumu, vai man un maniem sencīšiem viss ir kārtībā. Tādus pašus jautājumus saņēmu no saviem ārzemju draugiem. 
Būtībā uz sekundi pasmaidu par to, ka uz brīdi neviens nemēģina otram pārkost rīkli (labi,labi, ir vēl tie izņēmumi, kas paceļ puķu cenas - bizness ir bizness, mīļie draugi!), ka cilvēki jūt līdzi un uztraucas. Jo nav jau vienalga.

Tas arī viss.


Comments

Cik cilvēku, tik viedokļu. Man tā puķu un sveču cenu celšana liekas ciniska.

Un tā uztraukšanās nu jau šķiet pārvērtusies par paštīksmināšanos. Ja tiešām gribi palīdzēt, tad palīdzi, klusi un nemanāmi. Visi tie selfiji, retvīti un laiki izraisa tikai vēlēšanos izkāpt.

Bet laikam jau Tavs viedoklis ir populārāks. To pierāda kaut vai tas, ka man neviens nezvana un neko nejautā, lai gan neesmu nemaz tik tālu no nelaimīgā veikala.
Ir kāds pamatojums tam, ka klusas un nemanāmas sēras ir ar kaut ko labākas par skaļām un publiskotām? Jūtas un emocijas principā jāslēpj, lai apkārtējie tevi neturētu aizdomās par liekulību un paštīksmināšos?
(Tie ir retoriski jautājumi).
Tas balstās uz pieņēmuma, ka skaļās sēras nevis papildina iekšējo sērošanu, bet aizstājo to. Pirmkārt jau, spekulatīva pieņēmuma. Otrkārt, nekur jau nav teikts, ka skaļa matu plēšana nav pareizākais variants. Jo skaļais variants varētu būt mazāk iekšēji destruktīvs. Tāpēc te grūti salikt "labāks" vs. "sliktāks".

Un otrs, tikpat spekulatīvs, pieņēmums, ka ne visu, kas šobrī norit publiskajā telkā, vispār var saukt par sērām tajā nozīmē, pie kuras esam pieraduši. Bet viss transformējas, varbū 21. gadsimta sēras būs tieši šādas?
Un vai es kaut kur teicu, ka klusās sēras ir labākas? To jau Tu pati tur ielasīji.
Tā kā nevar dzirdēt manu intonāciju, tad paskaidrošu - cenu celšanas piezīme bija domāta tikai un vienīgi ciniska.

Es saku, ka izjūtu cilvēciskumu uz savas ādas, personiski. Izskan diezgan cietsirdīgas frāzes kā "galvenais, lai Tev un Taviem vecākiem viss kārtīā!". It kā visi pārējie cilvēki, kas vēl mētajas zem drupām, būtu mazsvarīgi.

Pēc būtības viss ir relatīvs. Arī cilvēciskums. Man ir vēlme saskatīt to šoreiz. Un fakts paliek fakts - tie 53+ cilvēki vienkārši varēja tuprināt dzīvot bez jumta sabrukšanas virs galvas.
Ir sirds vai nav sirds, šis fakts jāatzīst katram.
Tad pārpratu Tevi, piedod.

Bet palieku pie uzskata, ka ne viss ir sēras, kas ir skaļš. Un tas attiecas arī uz šobrīd notiekošo.
Viss ok.

Zini, ja varētu pierādīt, ka tie, kuri posto un šēro, liek pie savām profila bildēm melnu lentīti un tiri piri, tiešām vienkārši izrādās, tad es noraustītu plecus, jo man nebūtu nekāds pārsteigums.

Bet ir ekspresīvi cilvēki. Tādi, kuriem patīk pateikt "es Tevi mīlu" reizi dienā un kuriem patīk publiski izkliegt līdzjūtības vārdus. Nevar zināt, kurš no tiem piegādāja dzeramo ūdeni, bet kurš - pat neiedomājās reāli kādam palīdzēt.

Vienam tas ir šovs, otram - rakstura iezīme. Neliksim visus vienā katlā :)
Vienojamies, ka puse sēro, puse izrādās. Peace. :)
Dīl :)

tas bija manā dienasgrāmatā:

Lielākā Latvijas traģēdija. Uzreiz domāju aiz kuras? Nāca prātā tikai viena - Talsu. Tad nāca prātā pēdējā taifūns Filipīnās Haijans vairāk kā 10 000 cilvēku tiek uzskatīti par bojā gājušiem, Ziemeļkorejas 80 cilvēku publiskā slepkavība. Nelaime tuvumā satuvina. Nelaime tālumā liek vien nošausmināties.

Cilvēku satuvināšanās, tā noteikti ir nelaimju labākā īpašība. Bez nelaimēm cilvēki jūtas pārāk vareni, pašpietiekami, auksti. Ja cilvēki paši sevi neregulē, notiek nelaime. Bet cilvēkam ir jābūt normālā jūtu stāvoklī, ar pietiekami daudz līdzjūtību. Ja nav... To palīdz atjaunot. (tā es to iedomājos)

Re: tas bija manā dienasgrāmatā:

Man arī tieši tas ienāca prāta. Ka tā ir nepieciešamība?
Un skan sasodīti cietsirdīgi. Bet tā es varu filosofēt tāpēc, ka neviens no manējiem nav cietis.
Es tikai nezinu, vai kāds no šī visa mācīsies? Citreiz cilvēkiem ir zelta zivtiņas atmiņa. Visvairāk es vēlētos, lai tāda tipa "Re&Re" uzņēmumi tomēr, tomēr sāktu strikti ievērot normas un prasības.
Bet arī šis ir sasodīti naivi :)

Re: tas bija manā dienasgrāmatā:

Filosofēt var arī tad, ja kāds savējais ir aizgājis. Tas no malas izskatītos pavisam neticami, bet var, manuprāt.

Atmiņa jā, bet te jau iesaistitas jūtas, tās esot noturīgākas (pat zivtiņām :) )
Es visvairāk vēlētos, lai šāda tāda mācibstunda dažiem labiem tiktu, es te domāju vairak par emocijām, attieksmēm savstarpējām, cilvēciskām.

Gan jau pa sprīdi sfēra sakārtosies.
Jaunie Maksimas maisiņi:

MAHIMA
"Par visu padomāts!*"


[apakšā ar maziem, tik tikko salasāmiem burtiņiem: "* izņemot jumtu."]

October 2024

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba