Maisiņš vajg? Jumts vajg?
Izskatās, ka Cibā ir tikai viens konkrēts viedoklis par Maximas traģēdiju, tas ir, katru dienu mirst tik un tik cilvēki, ko var ņemties, paši vainīgi utt.
Ok, lai tā būtu.
Es nesēžu un nefilosofēju par dzīves trauslumu vai nepārcilāju dzīves vērtības, vienkārši man sanācis ieraudzīt cilvēcīgumu. Pati esmu saņēmusi n-tos zvanus, sms un vēstules ar jautājumu, vai man un maniem sencīšiem viss ir kārtībā. Tādus pašus jautājumus saņēmu no saviem ārzemju draugiem.
Būtībā uz sekundi pasmaidu par to, ka uz brīdi neviens nemēģina otram pārkost rīkli (labi,labi, ir vēl tie izņēmumi, kas paceļ puķu cenas - bizness ir bizness, mīļie draugi!), ka cilvēki jūt līdzi un uztraucas. Jo nav jau vienalga.
Tas arī viss.
Re: tas bija manā dienasgrāmatā:
Un skan sasodīti cietsirdīgi. Bet tā es varu filosofēt tāpēc, ka neviens no manējiem nav cietis.
Es tikai nezinu, vai kāds no šī visa mācīsies? Citreiz cilvēkiem ir zelta zivtiņas atmiņa. Visvairāk es vēlētos, lai tāda tipa "Re&Re" uzņēmumi tomēr, tomēr sāktu strikti ievērot normas un prasības.
Bet arī šis ir sasodīti naivi :)
Re: tas bija manā dienasgrāmatā:
Atmiņa jā, bet te jau iesaistitas jūtas, tās esot noturīgākas (pat zivtiņām :) )
Es visvairāk vēlētos, lai šāda tāda mācibstunda dažiem labiem tiktu, es te domāju vairak par emocijām, attieksmēm savstarpējām, cilvēciskām.
Gan jau pa sprīdi sfēra sakārtosies.