Maisiņš vajg? Jumts vajg?
Izskatās, ka Cibā ir tikai viens konkrēts viedoklis par Maximas traģēdiju, tas ir, katru dienu mirst tik un tik cilvēki, ko var ņemties, paši vainīgi utt.
Ok, lai tā būtu.
Es nesēžu un nefilosofēju par dzīves trauslumu vai nepārcilāju dzīves vērtības, vienkārši man sanācis ieraudzīt cilvēcīgumu. Pati esmu saņēmusi n-tos zvanus, sms un vēstules ar jautājumu, vai man un maniem sencīšiem viss ir kārtībā. Tādus pašus jautājumus saņēmu no saviem ārzemju draugiem.
Būtībā uz sekundi pasmaidu par to, ka uz brīdi neviens nemēģina otram pārkost rīkli (labi,labi, ir vēl tie izņēmumi, kas paceļ puķu cenas - bizness ir bizness, mīļie draugi!), ka cilvēki jūt līdzi un uztraucas. Jo nav jau vienalga.
Tas arī viss.
Es saku, ka izjūtu cilvēciskumu uz savas ādas, personiski. Izskan diezgan cietsirdīgas frāzes kā "galvenais, lai Tev un Taviem vecākiem viss kārtīā!". It kā visi pārējie cilvēki, kas vēl mētajas zem drupām, būtu mazsvarīgi.
Pēc būtības viss ir relatīvs. Arī cilvēciskums. Man ir vēlme saskatīt to šoreiz. Un fakts paliek fakts - tie 53+ cilvēki vienkārši varēja tuprināt dzīvot bez jumta sabrukšanas virs galvas.
Ir sirds vai nav sirds, šis fakts jāatzīst katram.
Bet palieku pie uzskata, ka ne viss ir sēras, kas ir skaļš. Un tas attiecas arī uz šobrīd notiekošo.
Zini, ja varētu pierādīt, ka tie, kuri posto un šēro, liek pie savām profila bildēm melnu lentīti un tiri piri, tiešām vienkārši izrādās, tad es noraustītu plecus, jo man nebūtu nekāds pārsteigums.
Bet ir ekspresīvi cilvēki. Tādi, kuriem patīk pateikt "es Tevi mīlu" reizi dienā un kuriem patīk publiski izkliegt līdzjūtības vārdus. Nevar zināt, kurš no tiem piegādāja dzeramo ūdeni, bet kurš - pat neiedomājās reāli kādam palīdzēt.
Vienam tas ir šovs, otram - rakstura iezīme. Neliksim visus vienā katlā :)