Nu kad jau neiet, tad neiet..
Šodien aizstāvēju savu darbu Vidzemes augstskolā un nekā- vien atzinības diploms. Bet likās, ka viss bija kārtībā, prezentācija izdevās laba, pat nekādus īpašos jautājumus neuzdeva, paslavēja par pacietību strādājot ar arhīva materiāliem, bet še tev! mazliet jau tā vilšanās sajūta ir iekšā, bet ko nu padarīsi? Vasarā jau tāpat jāstājas..Vienīgais mierinājums tas, ka manas komisijas pasniedzējiem mans darbs patika un vēl beigās pēc apbalvošanas mans komisijas vērtētājs pateica, ka man bija ļoti labs darbs. Vismaz par to prieks!