Ikvakara pārdomas...
Sapratu, ka tagad, šodien un tūlīt man nevienu nevajag. Es esmu brīva, neviens mani neierobežo, neviens man nepavēl un..šobrīs man arī nevienu nevajag! :)
Esmu laimīga tāda, kāda esmu, kāda jūtos un kāda cenšos būt. Man nav jācenšas būt labākai, savādākai tikai tāpēc, ka kāds cits to vēlas.Es varu izbaudīt brīvību, man nav kāds, kurš mani gaidītu, gaidītu manu zvanu. Es varu atvēlēt laiku tikai sev, un ļoti daudz. Tas ir laiks tikai man un to neviens nevar man atņemt..pagaidām..
varu izbaudīt gadus, kas beidzas vēl ar padsmit..jo vēlāk nevarēs atļauties darīt lietas, ko var darīt tagad- lēkāt pa peļķēm ,šļūkt bērnu parciņā pa slidkalniņiem, lēkāt pa lapu kaudzēm, krist sniegā un taisīt eņģelīšus! Bet ko var zināt, arī vēlāk vajadzēs devu bērnišķīguma, jo tas tik labi var uzmundrināt un iedvesmot!
Izbaudīšu savus gadus un vairs neuztraukšos par īstenībā tik nenozīmīgām lietām! Gaidīšu, kā būs lemts, jo notiksies, kam jānotiek! tā taču tajā dziesmā vismaz bija!?! :)))))
Vienvārd sakot, šovakar esmu laimīga....nu jā, bet nezin kā būs rīt! Jāturās! ;)