Ha, te nu bija sportiskais gars! Tā vietā, lai vakar pēc darba raitā solī dotos sporta zāles virzienā, nācās iet uz aptieku pēc karstajiem pulveru dzērieniem, kas mani daudz maz atgrieztu uz pekām. Pie tiem gan parasti ķeros nelabprāt un tikai tad, kad jūtu - būs cauri. Šobrīd slimot nav ļauts, priekšniece nākamnedēļ iet atvaļinājumā un darbinieku Ziemassvētku pasākumam vēl tik daudz darāmā. Šorīt jau mazliet labāk, bet jāturas, cik vien spēka. Žēl, ka tā sanāca, jo bija apņēmība sākt sportot vēl šajā gadā. Jāskatās, kā ar pašsajūtu nākamnedēļ. Bet tad arī tik daudz skriešanu un iešanu..

Vismaz prātu līksmāku dara vakar saņemtais sūtījums no Rīgas. Gaidu piemērotu brīdi, lai uzpucētos ar jaunajām rotām. :)