Cik pēc skolas noskaņojums nebija no labākajiem (daži no kolēģiem, ar kuriem jāveic grupas darbs, piemirsa, ka viņu valodu tik labi nepārzinu un nespēju visam izsekot līdzi, līdz ar to sajūtoties lieki..), tik pretēji tas mainījās pēc krievu veikaliņa apmeklējuma. Kā tas nākas, kā ne, bet no tā vienmēr izeju ar smaidu sejā. Viena no pārdevējām vienmēr parunājas, uzjautā kaut ko. Tā jauki. Un vēl pastāstīja, ka Gaijā līdz janvāra pirmajām dienām ir atvērta vieta slidošanai. Tas tagad tuvāko dienu plānos, ja netikšu uz Lisabonu. Vismaz šādi ziemas prieki! Mazie ikdienas prieciņi - griķi un biezpiens, kurus atkal kādu brīdi nebiju baudījusi un, protams, ieraugot "Laimas" tumšo šokolādi arī nenoturējos. Tā pavairāk šajā veikaliņā sanāk naudiņu atstāt, bet lai! Šad tad jau var. Citi jau gan man cenšas ieskaidrot, ka esot citā valstī man jāēd tieši tas, kas te raksturīgs un savus griķus varēšu ēst Latvijā, bet zināmu iemeslu dēļ atļaušos nepiekrist. Mans organisms man prasa tam jau zināmas un pārbaudītas vērtības.