Laikam tās iekšējās rezervītes pa iepriekšējiem gadiem izsmeltas. Vairs nevaru pa naktīm pastrādāt. Tagad ir otrādi - no rītiem, ar svaigu galvu. Tagad domāju un brīnos par tām reizēm, kad mistiskā kārtā visu dabūju gatavu. Cits ritms, bet varbūt vienkārši palieku vecāka. Bet vajadzētu vēl šo reizi! Jo, ja ir sajūta, ka vairāk nevar, tad zinu, ka tomēr vēl mazliet var.

Lasu ziņās par sniega vētrām, atvērtām slidotavām un slēpošanas trasēm. Nestādos priekšā. Bet vajadzētu būt skaisti.

Un man tā patīk tās krāsainās šalles, kuras šeit dažos veikaliņos ir tik nepieklājīgi lētas. Grēks būtu nepirkt, bet ja padomā par bagāžas ierobežoto svaru.. vienīgi tad aplikt visas ap kaklu. :D