Tā pēkšņi piefiksēju, ka ejot pa ielu vai braucot sabiedriskajā transportā vairs nav jāpiepūlas, lai saprastu, par ko cilvēki sarunājas.

Un svētdienās ir tik patīkami silti saņemt zvanu no mājām. Saku tētim, ka jāsēž istabā un jāmācās, kaut gan labpatiktos doties ārā, jo laiks šodien atkal brīnumjauks. Tētis nosmej, ka laiks tāds, ka istabā vien gribas sēdēt. :)