Beidzot iedegtas jau krietnu laiku ielās izvietotās Ziemassvētku lampiņas un izgaismoti pārējie dekori. Izskatās tiešām skaisti. Ejot pa ielu jāuzmanās, lai stabā neieskrien, šitā veroties apkārt. Par dekoriem un eglēm lielveikalos nemaz nerunāt. Nu skaisti jau bezgala. Un jau tagad darba laiks pagarināts līdz 24. Vēl pērn būtu nogrozījusi galvu ar nopūtu - kur gan tā pasaule iet, bet šogad tas viss kaut kā iepriecina. Nē, vēl nedomāju par dāvanām un Ziemassvētku džingliem, vienkārši bērna prieks par rotājumiem. Un pamatīga motivācija darboties.

Un lai tik vēl kāds man pamēģina ieskaidrot, ka dienvidu zemēs ar to mācīšanos ir kā ir. Fakultātes bibliotēka vakaros vienmēr pilna līdz pat slēgšanai. Un šodien viena no centrālajām bibliotēkām tāpat. Un tādā gaisotnē jau nevar atpalikt.

He, šodien tāds dikti darbīgs noskaņojums. :)
Un man ir feina pidžamma plus cepumi, kuriem sastāvs rakstīts latviešu valodā (un pat ne no krievu veikaliņa!).

Un, atskaitot tantes sabiedriskajā transportā, pārējie vecāka gadagājuma cilvēki šeit ir tiešām jauki. Tā patīkami vienmēr kāpņu telpā sasveicināties. Un vēl - nesu uz optiku brilles, kurām bija jāpievelk skrūvīte. Onkulītis teicās to izdarīt pāris minūšu laikā un, protams, uzsāka sarunu ar jau pierastajiem jautājumiem - no kurienes, kāpēc, kā patīk.. Pašai smiekliņš par savu portugāļu valodu, bet gods kam gods - visu gan sapratu, gan i atbildēt mācēju. Un, protams, jāmaksā jau nebija. Mīļi. :)