Reizēm pašai uz sevi tādas dusmas! Nu kāpēc es nevaru kā citi - visu izdarīt daudz maz laikā? Vienmēr atlieku, atrodu citas lietas, ko darīt. Un tā tas viss krājas,krājas līdz plūst pāri malām un tad tu, cilvēk, galvu saķēris skrien un grāb ko vari.
Pati, pati jau pie visa vainīga. Kā lai mainās un beidzot mācās no savām kļūdām? Retorisks jautājums, heh.