Acu atpūtināšanai no datora ekrāna aizbraucu līdz okeānam. Un vienā brīdī viss, kas nedēļas laikā bija sakrājies, nāca uz āru. Asaras par visu, bet galvenokārt par to vienu teikumu pēdējā vēstulē. Bet uz Briseli un Holandi braukšu, par to nav šaubu.
Pēc tam kaut kā vieglāk. Pēc saulrieta, skaistajām debesīm, un tās burvīgās rudens smaržas.

Vai uz 18. decembri gribu rezervēt biļetes un Ziemassvētkus pavadīt mājās? Godīgi sakot,nezinu, vai esmu jau gatava braukt atpakaļ. Vai viss nesāksies no gala. Šobrīd gan sajūta, ka esmu tikusi uz taisna ceļa, bez dubļu grāvjiem, kuros krist un kārpīties laukā. Jo ne jau mācības bija tas galvenais iemesls, kāpēc šobrīd esmu šeit.

Uzgāju vēl vienu krievu veikaliņu. "Kāruma" sieriņi lika pasmaidīt.