Beidzot satiktas arī meitenes no RTU. Izrādās, ka viņu skolā vēl trīs latviešu meitenes, tā ka nemaz tik traki nav.
Un no vienas puses patiesībā pat priecājos, ka ierados šeit pilnīgi viena un ikdienā pilnīgi nekādas saskares ar latviešiem, jo tā ir mana iespēja praktizēties valodās - i angļu, i portugāļu. Viņas abas dzīvo kopā, apmeklē vienas un tās pašas nodarbības plus tiekas ar pārējām. Diezin vai es tā gribētu. Jau tagad jūtu, ka mana angļu sarunvaloda ir krietni vien labāka, pirms ierados. Tagad vēl tik to portugāļu vajadzētu!

Jā, varbūt līdz ar to man vairāk pietrūkst māju, bet galu galā man ir tikai 20 gadu un man vajag mammu. Un tādos brīžos štrunts ar visu patstāvību.

Ak jā, un tādas somas, kādu es uztamborēju (protams, ar mammas palīdzību, jo mani rokdarbi nav tie taisnākie, precīzākie) kaut kad devītās klases mājturības stundā un kura tā ne reizi nevalkāta mētājas skapja apakšā, te vienā kičīgo lietu veikaliņā maksāja attiecīgi 25 un 27 eiro. Ha, atbraucot mājās varbūt i ņemšu un sākšu nēsāt! :)