pieturas punkti
KSA eksāmens->pasākuma plāns un tā prezentācija. Kopumā jau interesanti, bet nepatika attieksme, kādu sajutu prezentējot. Ok, mēs esam vēl tikai studenti, mēs mācāmies un lielākajai daļai tas bija pirmais šāda veida darbiņš, bet nevajag arī tik klaji nostādīt sevi augstāk. Un tā smīkņāšana. Bet nu neatkarīgi no rezultāta galvenais, ka man pašai patika mūsu izstrādātais plāns, aktivitātes un prezentācija.

Sestdien braucu pēc visām mantām, sakot kojām atā uz ilgāku laiku, nekā gribētos. Šogad nu ļoti sarasts un iemīļots. Jau šodien atbraucot mājās jūtu, ka kaut kas nav. Bail atzīties, bet nejūtos vairs Siguldā kā mājās. Dīvaini. Ja agrāk teicu, ka mani cilvēki, mana pilsēta ir šeit, tagad saku, ka mani cilvēki un mana pilsēta ir tur. Bet tā jau notiek. Varbūt vēl pēc gada par savām mājām saukšu pilsētu ārpus LV robežām. Galvenais tagad vienkārši ļauties notiekošajam.

Un kaut kā jau atkal nākas pārliecināties, par to, cik gan neforši mēdz būt cilvēki. Tas tā neizplūstot garās runās par vakardienu. Bet ko nu padarīsi.