Kārtējais Mērfija likums - kad tev ir vismazāk laika, kaut kā kļūsti ļoti pieprasīts. Viens grib iet dejot, otrs braukt ar riteņiem, vēl trešais dzert tēju. Plus vēl savi mīļie tepat mājās. Bet nekā. Izskrējos viena pati, pabaudīju Siguldas pavasari un nododos organizāciju komunikācijai, lai vai kā šobrīd negribas. Jāuzraksta.

Patērēju naudiņas šodien, kā rezultātā kādu brīdi padzīvošu ar ierobežotākiem līdzekļiem. Nu netīk prasīt mammai. Jau kopš bērna kājas īstenībā patīk, ka ir pašai sava nauda, par kuru nav jāatskaitās, kuru var tērēt kad un kā vien ienāk prātā. Pat, ja vēlāk jādzīvo uz putriņām. Nu neko, vismaz nāks par labu. :D

Redzēju meiteni, kura visticamāk iespiedās atmiņā ne vienam vien garāmgājējam. Viņas kājas bija manas rokas apkārtmērā. Nepārspīlējot. Skudriņas pārskrēja, atceroties laiku, kad pati gribēju izskatīties tāpat. Biedējoši.