Jūra, mana jūra. Vējš un miers. Kur vēl labāku svētdienu!
Un pusdienas pie omītes. Pie viņas vienmēr tik silti un jauki. Var redzēt, ka gaidījusi ļoti.
Aiz loga tik lēni un mierīgi krīt sniegs. Un pēkšņi sajūtos atkal kā maza meitene, kura gaida, tic un cer. Sapņi un brīnumi. Viss taču vēl būs labi. Labi. Būs! Jābūt!