Ir labāk. Saule atkal iespīd logos.
Un pateicoties vienam jaukam cilvēkam, kurš atrakstīja izlasot, pēc viņa vārdiem nesakarīgos, manus ierakstus oranžā portāla dienasgrāmatā. Viņa jautājošais teikums izvērtās triju dienu ilgā virtuālā psihoterapijas seansā, kā mēs pēc tam smējāmies. :D
Bet nu jā, kaut kā jokaini sanāca, ka viņam izdevās kaut nedaudz man palīdzēt un atgriezt smaidu, pat īsti nezinot, kas par vainu.
Un jā, bija tikai divi cilvēki, kuriem interesēja, kas par lietām notiekas. Un tie divi mani nemaz tik ļoti nepazīst. Nebiju gaidījusi. Bet sirsniņu tagad silda.
Un būs labi. Jābūt! Šoreiz nu pavisam noteikti.

Un Gundegas Repšes "Alvas kliedziens" tam visam vēl ir kā ķirsis putukrējumam/ kokteilim! Ilgi nebija lasīta. Laikam jau grāmatas pašas atrod cilvēkus īstajā brīdī.