Ņemu jaunu zīmēšanas bloku, šķiru jaunu, baltu lapu un sāku visu no jauna.
Un tas nekas, ka jau kuro reizi. Man nav jāatskaitās, cik reižu jau to daru.
Ar sevis žēlošanu tālu netikt. Tikai vēl dziļāk bedrē. Drīzāk jāiecērt sev pļauka, lai attaptos, jānoslauka asaras, jāizšņauc deguns un atkal jāķeras pie krāsām.
Esmu tikai cilvēks. Ar iespējām. Un tikai manā ziņā ir tas, kā un cik prasmīgi tās tiks izmantotas.
Galvu augšā!

Un man ir lieliska terapija- nagu lakošana. Smieklīgi, bet palīdz.