Es patiešām esmu diametrāli ļoti pretējs cilvēks. Mainīga. Reizēm pat pārāk.
Rīts tiešām gudrāks par vakaru. Jaunām domām, jauniem darbiem.
Pārējais lai paliek vakardienā.
Oranžā krāsa šodien. Mistiski. Mandarīni, apelsīni, šalle.. veikalā roka pati stiepās pēc oranžās sveces.
Un sniegs. Daudz, daudz. No sākuma mierīgi, pēc tam, jau vējam piedaloties, asi sejā. Bet man patika. Pastaigas pa āru vislabākās zāles.
Un šodienai piestāvētu māja meža vidū- aizputināti ceļi, malkas krāsns/plīts, vilnas zeķītes, zāļu tēja, kāds sieviešu romāns un izslēgts telefons. Mjā.. miers un idille. Taču tā vietā man ir pilsētas skrejošais ritms, kurā cenšos atrast kaut mirkli miera, apstāties un bērnišķīgi priecāties par baltajām sniegpārslām un slapjajiem cimdiem.