viela pārdomām...
"mūžīgā tēma- viņa gaidīja, viņš nepiezvanīja, jo katrs domāja,- ko tas otrs padomās, ja es tā ņemšu un piezvanīšu. Piezvaniu n viss! nav ko gaidīt, nav jādomā par to, ja nu atsaka, ja nu noraida. Kāpēc neaizdomājamies, ka dzīve var paiet bez šī cilvēka?
Kādēļ mēs baidāmies būt cilvēcīgi un irādīt savas jūtas? kādēļ jaapslāpē emocijas, kad tuvojas rudens, kas var atnest ne tikai krītošas lapas un dzestru vēju , bet arī jaunu sākumu? vienu baltu lapu tieši tev uz kuras varēs uzrakstīt it visu , ko sirds kāro. Ir tikai jāpiezvana, jo kāds šajā pilsētā gaida tieši tavu zvanu.. "
...bet es vienalga nevaru piezvanīt, kaut numurs jau man kopš augusta ir.. :((