Ziemassvētki
Tā mīļi un jauki. Ar īsto sajūtu.
Un tomēr ar sniedziņu. Kaut mazliet. Mīļiem cilvēkiem tieši apsveikumos rakstīju, ka Ziemassvētku vakarā snigs. Un sniga!
Svētku vakariņas pie omītes. Asaras acīs un sirsniņa tik pilna, kad redzi, ka cilvēks ar ierobežotiem līdzekļiem spēj sagādāt tādus svētkus. Pat nekas daudz, bet tā sajūta, kas vakar tika radīta it kā tik vienkārši- ar nelielām svētku vakariņām. Bet kopā.
Pusnaktī baznīca. Gaišums un miers. Aizdegtas svecītes par saviem mīļajiem. Un tik viegli un labi. Un mācītāja runa tik reāla, ne par reliģisko, bet par tādām visiem saprotamām lietām vienkāršos vārdos. Bet tādos, kas tik ļoti aizķer un liek padomāt.
Tādi nu mani svētki- sajūtu pilni, vārdos nepasakāmi.
Un tādas arī dāvanas man un pārējiem- kas rada sajūtas.