par pasakām!
Gribu savu pasaku.Īstu, skaistu.
Varētu iztikt bez tradicionālā pasakas formāta. Bet laikam tad pasaka vairs nav pasaka, ja tajā nav parastās pasakas struktūras (tā vismaz saka mūsu cien. mārketinga pasniedzējs).
Bet par spīti citādāka pasaka. Mana pasaka!
Ar manām krāsām. Pasaka, kuru izdzīvot pa īstam.
Pietiek man melnrakstu. Dzīve ir pārāk īsa melnrakstiem.
Beidzot gribu tīrrakstu. Ar krāsainu tinti uz balta papīra. Nekādus zīmuļus, nekādu dzēšgumiju. Uzreiz ar pildspalvu. Arī korektoru ne. Un ja nu gadās nokļūdīties ar nepareiziem burtiem, vārdiem, tad tā smuki, kā skolā mācīja, nosvītrot. Un tad uzrakstīt pareizi.
Jo no kļūdām nav jākaunas un jākrāso tās ciet, jādzēš. No savām kļūdām nebaidos. Jā, to ir daudz, nu un! Bet tās ir manas. Mana pieredze, mana dzīve.