Šobrīd jūtos pārgurusi. Un konstatēju, ka vienā lietā joprojām neesmu mainījusies- tieksmē sagrābties visus iespējamos pienākumus, iesaistīties, kur tik vien tas iespējams.
Un nav brīnums, ka galva jau sāp, domājot, kā lai paspēj 20:00 gan uz dejām, gan uz AIESEC, kuri kā reizi notiek vienos laikos.
Nerunājot nemaz par visu pārējo, kas man šonedēļ jāiespēj. Un kur vēl skola.

Un kur paliek laiks sev? Miegam?
Kaut kas jāmet nost. Bet gribas, gribas to visu uzspēt, gribas būt visur!