Žurnālistikas prieciņi
Labi, viss, tagad pie gp.
Tā kā no dynamit efekts vairs nav, tad nu šodienas izvēle- Kamikaze. Nu redzēs, kas tas par brūvējumu. Rīt uz Rīgu nebraucu, rakstu visu mājās, tad nu varēšu atkal negulēt.

Un manas kolēģes ir nu tik jaukas. Gita jo īpaši. Šovakar piezvana un pajautā, vai tikšu galā, vai nevajag palīdzību. Viņa jūtoties atbildīga par mani. :)

Un pēdējais laiks ķerties klāt prakses noslēguma darbam. Bija paredzētas intervijas, bet nu diemžēl manas iecerētās kundzes atteicās. "Nu ko tad es, es jau neko", ierastās atrunas.
Tad nu taps raksts par vienu nopietnu lietu. Būs vienas meitenes stāsts.

Un redakcijas sapulcē tiku paslavēta par to, ka retā arī no visiem bijušajiem praktikantiem, kuras darbus var publicēt bez rediģēšanas. Un iepriekšējo gadu pieredzes dēļ, redaktorei par Vidzemes augstkolu nebija bijis labs iespaids. Bet tas jau atkarīgs no cilvēka, ne no skolas.