Rakstu un daudz.. Kā sāku ap diviem, tā turpinu vēl šobrīd. Piespiedu sevi, jo citādi nevar. Nu ir klāt pēdējais termiņš un nav kur mukt. Tas ir jāpadara, jo ir apziņa, ka pēc tam būs mazlietiņ, mazmazdrusciņ vieglāk.

P.S. Bet vienalga neuzspēju, kā tika pavēlēts šodien nodot teorijas daļu.
Uzrakstīju bēdu pilnu vēstuli, vai es nevarētu svētdien nodot. Un jā, apžēlojās viņš par mani. :)