Man laikam pārāk labi izdodas slēpties, ja pat paši tuvākie šo to nezina. Bet gribas būt atklātai un patiesai, tikai patiesība reizēm nodara pāri un sāp.
Agrāk mani nenomocīja tās problēmas, no kurām mēģinu tikt vaļā, pamazām izdodas un pasaule jau rādās gaišākās krāsās. :)
Bet tai pat laikā domāšanu un raksturu gan nemainītu, jo laika gaitā viskautkas labs un noderīgs nāk klāt