Pēdējā laikā esmu pārņemta ar fiziskajām aktivitātēm, īpaši ar skriešanu. Jo skrienot nav jādomā ne par ko citu, kā tikai pareizu elpošanu un to, cik daudz sevi nodzīt. Viens, divi, trīs, četri- ieelpa; viens, divi, trīs, četri- izelpa. Un tā visu laiku. Nekam citam galvā nav vietas. Tikai skaitīšanai. Atbrīvot prātu, ieelpot pavēso gaisu un nedomāt. Nedomāt par nebeidzamajiem un neizdarītajiem darbiem. Par pienākumiem un atbildību. Nodoties tikai elpošanai. Skriet līdz nespēkam.
Bet es gribu būt stipra. Vismaz ārēji. Jo apkārtējiem nerūp, kas tevī iekšēji notiek.
Un tas gp.. man joprojām nav ne rindiņas, bet tas aptrakušais grib sestdien teoriju jau gatavu. Sasodīts..