Nokačāju Mulholland Drive.
Tad piegāju pie sava paštaisītā filmu, spēļu un mūzikas disku plaukta, kas glabā katru disku izolēti un horizontālā stāvoklī (nav optimāli ilgtermiņā, bet smuki ir gan) un secināju, ka šī filma man ir DVD formātā - ko tik jaunu neuzzināsi!

Ignorēšu nokačāto, uzlikšu uz galda Trinitron CRT, iesviedīšu DVD iekš 2. pleiša un paņemšu tā pulti rokās. Nē, ne jau džoistiku, bet to SEKSĪGO PULTI! Un caur SCART konektoru baudīšu citādu attēlu ar diezgan jaudīgu daudzkanālu skaņu caur pleiša optisko kabelīti un Yamaha resīveri, kas baro pārīti Dali 109 un pārīti modificētas RRR Dail (jā, lol!) prototipa tumbas kā aizmugures kanālus. Tās iešņauktas nāsī legāli un pirms objekta iznīcināšanas, kopā ar saliekamo sēdekļu rindu no KLAUSĪŠANĀS ISTABAS... Nav ideāli avoti aizmugurei, bet skaņas avots vismaz ir. Ir arī balzams saidkvestā.
Būs garšīgi un mani īstenībā nesatrauc, ka tā aizmirstas lietas. Ja aizmirstas, aizmirstas - ja par to uztraukties, tad tik anksītis nāks klāt. Beigu galā - pirkta pirms gadiem 20 un skatīta nav vismaz padsmit. Sanāk tāds foršs atklājums. Citos vārdos - fizisko mediju kolekcija ir laba lieta. Bez reklāmām, bez abonēšanas maksas un interneta savienojuma. Jo plašāka top, jo vairāk tajā var "atklāt". Protams, kritiski nežēlīga roka nepieciešama, lai turētu kolekciju tvirtu - tiek pirkts labais, sūdam vietas te nav.

Tā pati attieksme pret paša foto - saglabājam spēcīgo, no brāķa - mācamies. Arī skatītājs tā netiek nogurdināts, jo kvalitātes latiņa ir izklaidējoši augstā līmenī. Un pat pēc 2 stundu diapozitīvu seansa cilvēki nereti prasa turpināt, kas mani vienmēr pozitīvi pārsteidz, motivē. Par to - kosmosam pateicība! Jo kakai vieta ir bedrē.

Labas filmas tur man tajā plauktā! Nākamo varētu skatīties Tarkovska Stalker!

Pēdējā bridienā pakāsu ФШУ-5 statīva galvas kameras skrūvi, tas vairs nav lietojams...
Detaļa vienkārša, var radoši atrisināt, bet īstenībā man apnika jādelēties apkārt ar to padomju mantu. Nē, nu - nav jau slikts, savu funkciju pilda un tur kameru diezgan stabili, tam ir vissvētā lodveida galva un ar skrūvēšanu fiksējamas teleskopiskās kājas - viss uz papīra pareizi, bet kopumā visādi sīkumi tur sakrājas un lietojamības ziņā - gribētos vairāk - sevišķi elementu salaiduma tolerances (savstarpēji ļurkājas, kas traucē kadrēt) un kāju pozīciju fiksēšanas lietas. Viena funkcija gan tam ir neatsverama - esmu to izmantojis, lai ierāptos pa logiem un pāri žogiem, varu uz tā bez sirds vaimanām uzlikt visu savu svaru, tikt iekšā un fočēt - ФШУ-5 to nejūt vienkārši. Jādomā, ka tas nejustu arī, ja to izmantotu par sitamo instrumentu. Kravnesība gan ķipa reportēta tikai 5kg, kamēr līdzīgas konstrukcijas un svara modernie sola 10kg.

Ok, statīva man vairs nav, tātad. Neģeld, jo manai fočenei vajag statīvu.
Nodomāju, ka atkārtoti jāpēta, vai nav kas jauns un sakarīgs tirgū uzbūries kopš manas pēdējās čekošanas pirms nez cik ziemām un vasarām. Pačekoju pirms kādas nedēļas un yas - ir! Šodien pienāca ziņa, ka jādodas pakaļ uz bodi, kur mani gaida jēdzīgs statīvs par relatīvu sviestmaizi: nepilni 100E un tam ir visas funkcijas, kuras šobrīd šķiet nepieciešamas. Tikmēr jēbajā kāds prasa to pašu summu par pieminēto padomju pakāpienu - slimi.

Tad nu, šajā nogalē izvedīšu pastaigā savu jauno K&F Concept T254A7+BH-28L:
- kameru var dabūt stulbā 2,3m augstumā. ФШУ-5 aprobežojās ar nepilniem 1,7m;
- centrālo kolonnu var fiksēt visādos radošos leņķos - kā reiz atvieglos un tādējādi stimulēs makro un tuvplānu jaunradi;
- vienu no kājām var izņemt un sadabāt no tās monopodu vieglākām pastaigām;
- ātrāki kāju fiksatori. Esot ilgtermiņā jāpievelkt un tāpēc esot sliktāk, bet nu - man netraucē pēc X gadiem pievilkt skrūvītes...

Interesanti ir vērot kā laika gaitā no vairākām pusēm ienāk signāli, kuros spekulēts, ka cilvēces attīstības virzītājspēks ir psihedēliskās un citas narkotikas. Britu impērija un opijs, Senā Indija un kaņepe, Senā Ēģipte un lotoss, Maiji, Inki un kaktusa esencīte Meskalīns, Amazone un šamējo Ahujeķaļaska, Kristieši un viņu vīns, dūmojoši augi un baušļu saņemšana no Jahves, vēlāk visādas liesmas virs sektantu galvām + eņģeļu halucinācijas... (Mariju Jāzeps droši labi apnarkoja un paņēma, kamēr šai totālās baltajās pelītēs rādījās Gabriēls ar savu grūtniecības mesidžu), Romieši un sengrieķi ar saviem vīniem, kaņepēm un opijiem, Senlatvieši ar saviem nakteņiem jeb raganu bruvju zālēm, kaltētām meža veltēm... Tie ir tikai piemēri, kurus zinu nosaukt no galvas. Ir citi.
Man kā to lietu ij redzējušam, ij mazliet savā nodabā studējušam - meiko sensu. Jo kas gan cits tev liks izvilkt pakaļu no iedibinātā dzīvesstila un komforta, ja ne kā nozīmīgāka redzēšana. Redzēšana un kvēla vēlme to komunicēt - operēšana ar abstraktiem konceptiem, domāšana, redzēšana tālāk par izdzīvošanu, citu komunikācijas veidu attīstīšana - māksla, filozofija, reliģija, astroloģija, vēlāk astronomija - ja jau atļaujamies dogmatiski dievišķo izaicināt un skatīties aiz priekškara, neatsākamies pagaršot patiesības ābolu, iešaut sarkano kapsuliņu.

Meiko sensu arī šim vācu autoram (video zemāk), kurš apskatījis gan nacistu aizraušanos ar metamfetamīniem un opiātiem, bez kuriem Blitzkrieg nebūtu iespējams kā parādība; gan psihedēlisko narkotiku lomu sabiedrībā un eksperimentēšanu ar LSD naciķu koncentrāciju nometnēs kā potenciālo patiesības serumu - nepaspēja secināt, pakāsa kariņā un pieķēra.

Tad ASV ideju nogopī, uztaisa MK Ultra programmu - LSD eksperimentu turpinājums, pēta patiesības serumus un demobilizācijas līdzekļus militārajām vajadzībām. Nomet LSD bombu un karot nav spējīgs, piemēram (šī sakarā ir ar pasākumu vāji saistīta, bet bezgala forša un nozīmīga mākslas/šausmu filma Jacob's Ladder).
Un ko parastā tauta? Cilvēks arī tiek pie mantiņas. Paņem un savā nodabā salietojas, sāk domāt un redzēt plašāk, ierauga patieso lietu stāvokli, faktorus aizkulisēs un sāk protestēt pret valdības agresiju un politisko patvaļu, kļūst skaļi un "traucē strādāt", rodas pat vesela kustība un mūzikas žanri! Skērī šit tāda kustība, tāpēc centrālo kolonnu jāaizliedz, atļaujas te domāt un izaicināt iedibināto otstoju!
ASV atkal ņem un rīkojas spoži - nogaidot vien nieka paaudzes divas - atkārto feilojošo eksperimentu, psihi savā pārliecībā domādami, ka, veicot vienas un tās pašas darbības, būs cits rezultāts - nespēja reliģiskie pidarasi apkarot etanolu, bet simts pārējās narkotikas - čista sanāks! Sukas atkal demonstrē, ka ar prātu netiek domāts - nav ērti, kad ar puritānisma otmazku var iet karā bez sabiedrības protesta. Kristieši bļa *nospļaujas*
Aizliegums ir melniem meliem šūts Brain Rot. Neveselīgi, atmest kaitēšanu sabiedrībai, atsākt normālu dzīvošanu!

Stimulantus sarijušies ībļi varo ārā planētu, kamēr psihedēliķus lietojošie vēro, redz plašāk.
Izglītojies un izvēlies, ko izvēlies, ja izvēlies: https://www.youtube.com/watch?v=bgtoB-25viY

Spēcīgi zīmēts, muzikāli baudāmi un saturā/metaforās: kā kulaks pa aci! Ja ir iespējams - silti iesaku redzēt viņus dzīvajā!

https://www.youtube.com/watch?v=_d1AmMt6A9s

Šobrīd manā skaņuplašu vēlmju sarakstā man ir 268 unikāli albumi. Latvijas veikalos no tā visa var dabūt... Nevienu, tāpēc diži pa fiziskajām plašu bodēm nevandos, lai gan tur forši. Bet nu - ko tur meklēt, ja tur īsti nav, ko atrast! Tāpēc prieks par Ģertrūdes ielas eLPee bodi - līdz šim tur veiktā pasūtījuma piegādes cena nav baigi sadārdzinājusi pasākumu un atšķirībā nu vinylla - pasūta un piegādā ātri.

Šodien man dolbī šis teatrālais koncepts un skanējums. Februārī iznāk jaunā plate - redzēs, vai pārējās dziesmas tur līdzi. Ja tur - būs vien jāiegādājas un jāpatur kolekcijā. Līdz šim Puscifer netika klausīts.

https://www.youtube.com/watch?v=NfQb5-NEyr8

- E?
- Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis.
- Hmmm

Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt.

Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija.
- O, šis ir labs! Noteica glīša meitene ar maigu balstiņu aiz letes.
- Oh, jā, absolūti! Baigi sen arī neesmu redzējis. Un tūdaļ acīs vēl skaistāka. Nosaucu Nr. un vārdu - došot zināt, kad atnākt vēl.


Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts

Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts.
Devītieks der, telpa norūca. Paklausīju, bet neko neatceros, kā no jauna atkal pirmā reize vēlreiz. Filmai mierīgi 8/10 un smaidam līdz ausīm - 9.5/10. Pusīte acs nost, jo Rammstein augšas biiik duļķaini tek, kamēr viss pārējais runā skaidri. Spiests secināt, ir grūti sūdzēties.

Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man

Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
- maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
- sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
- attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
- attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.

Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
- saglabāt veco laiku;
- palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
- palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100

Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)



EDIT pēc pamēģināšanas:
Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.

Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)

Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.

Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi.
Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)

Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu.
Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!


EDIT:
Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam?

Hehe, pieķēra.

Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI