tukšums
manī ir tukšums. kaut kas ir izskrapsējis, izdeldējies un tagad spiež man krūtis kā norīts gaisa balons. reizēm šis tukšums ar joni piepildās, bet es nemāku noturēt šos mirkļus, un tie aiziet nebūtībā, lai atsātu mani ilgās pēc nākamā tāda mirkļa, kad tas pienāks. Centieni veltīt uzmanību derīgām nodarbēm, literatūrai un mūzikai visnotaļ palīdz kliedēt šo pastāvīgo trauksmainību, vai vismaz piemirst to, bet tie tik un tā neaizpilda tukšumu, kā mānīgas ūdens lāses tie pazūd un iztvaiko kritienā bezdibenī.